Lasāmgabali

Par to, kas būtisks šobrīd. Un par tēmām, kas nekad neiziet no galvas, sirds un modes.

Iesakām
icon-pin-

Imperfektā Taizeme

— Imperfekt komanda

Kad: 30.01.2022 līdz 13.02.2022

Mazliet siltuma un saules visiem ziemas nogurdinātajiem.


Žurnālā

Alfa tēviņi un beta vīriņi

— Leonards Skudra

Vīriešiem tiek piedāvātas neskaitāmas pamācības, kā kļūt par alfa tēviņu, kas izceļas uz pelēkās masas fona un viegli iekaro sieviešu sirdis. Neviens jau negrib palikt “beta vīrieša” statusā, kurš sievietes dzīvē pilda galvenokārt bankomāta funkcijas. Taču stereotips, ka sievietes guļ ar alfām, bet precas ar betām, nebūt nav tik viennozīmīgs.


Žurnālā

Atskaites punkts esmu es pati

— Inga Gorbunova

Es, piemēram, nekad mūžā nelīstu politikā, ja man nebūtu atbilstoša izglītība. Nelīstu jomās, kurās man nav nekādas saprašanas. Un tāpēc man reizēm ir kauns par cilvēkiem, kas to dara. Neko īsti neprot, tāpēc arī neko jēdzīgu nevar izdarīt, taču viņiem ir milzīgas ambīcijas.

Žurnālā

Kolektīvā viedokļa nesaturēšana vakcinācijas komunikācijā

— Dana Isarova

Esmu bez piecām minūtēm pediatre. Pēdējo pusotru gadu (gandrīz) risinu Covid-19 un citu infekciju uzraudzības jautājumus Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, pielieku savu artavu jauno mediķu izglītošanā, par savu profesionālo hobiju uzskatu vakcināciju un komunikāciju saistībā ar to, un, ja man prasītu novērtēt, cik ļoti man šis viss ir apriebies, es atbildētu vienkārši: “Ļoti.” 


Imperfekt iesaka

Žurnālā

ieMĪLĒTIES

— Aija Strazdiņa

Man ieteica šim rudenim uzrakstīt par to, cik forši ir atkal iemīlēties. Un te nu es esmu – šaubās svārstoties starp pārliecību, ka neko no šīs dzīves tā arī neesmu sapratusi, kas attiecīgi nedod man ne mazākās tiesības kaut ko te gudri filozofēt, un ķecerīgu vēlmi Rūdolfam Blaumanim, kurš reiz apgalvoja, ka “kurš pateikt var, ko par laimi sauc, tam viņa vēl nav dzimusi”, pierādīt pretējo. Hmm... (eh, lai tak iet!) Rūdi, piedod, es tomēr mēģināšu, neiebilsti?

 

Žurnālā

Pasmēķē zāli, un tev ir superīga iespēja tikt pie psihozes

— Laura Lauziniece

Psihiatrija joprojām ir pilna ar stigmu – to nevar sataustīt, to nevar saprast, to nevar izņemt. Mana galvenā misijas sajūta ir destigmatizēt sabiedrību, izskaidrot, kas te notiek. 

Žurnālā

Mēs esam zvaigžņu putekļi

— Laura Lauziniece

Jaunā Rīgas teātra aktieris Vilis Daudziņš ir cilvēks, kurā klausoties varētu paiet dienas. Cik poētiski viņš spēj izstāstīt par zinātni, tikpat zinātniski pasniegt mākslu. Un vēl viņš ir īsts, patiess un cilvēcīgs. Vienā vārdā – dubultzvaigzne.

 

Iesakām

Aizsūti mammu pie Drakulas

— Imperfekt komanda

Kad: 29.05.2022 - 04.06.2022

Aizraujošs ceļojums labā kompānijā!

Žurnālā

Redaktores vēstule

— Inga Gorbunova

Bet ziemu es šeit pieminu tāpēc, ka tā ļāva vēl sakāpinātāk novērtēt šo vasaru. Ja esi bijis šā vai tā ierobežots, tu kādā brīdī ieraugi, cik svarīgas un vērtīgas tavā dzīvē ir iespējas un situācijas, kas visu mūžu varbūt šķitušas pašsaprotamas. 


Žurnālā

Impotences pandēmija

— Ansis Kalējs

Mazās, zilās Viagra tabletītes un tamlīdzīgi medikamenti, kas palīdz cīnīties pret erektilo disfunkciju, mūsdienās ir miljardiem eiro vērts bizness, bet būtu kļūdaini domāt, ka to vienīgā auditorija ir kungi pensijas vecumā, kas vēlas paildzināt savu intīmo dzīvi. Seksologi visā pasaulē vēsta, ka pie viņiem palīdzību meklē arvien jaunāki vīrieši, kam radušās problēmas dzimumdzīves jomā

Žurnālā

Pasmēķē zāli, un tev ir superīga iespēja tikt pie psihozes

— Laura Lauziniece

“Jūs tiešām uz Tvaika ielu?” aplikācijas Bolt taksometra vadītājs, sēžot puspagriezienā, piecas garas sekundes cenšas saskatīt manās acīs kaut ko neparastu. “Jā, man tur intervija,” es viņam uzšņācu un izturu skatienu. “Vispār es baigi kavēju,” piebilstu, mudinot beidzot sākt braukt. Tā nu mēs, garās sarunās neielaižoties, aizvadām klusu piektdienas pēcpusdienu sastrēgumos. 


Žurnālā

Sekss, mode, slepkavas u.c. Šis tas par jauniem Netflix piedāvājumiem

— Dita Rietuma

Iespējams, jūs arī arī saņemat vēstules no Netflix, ar šķietami nevainīgu jautājumu – Netflix tonight? (Vai šovakar Netflix?)kurās globālā izklaides platforma piedāvā jaunumus, kā arī algoritmu sastādītas filmu izlases, kas netfliksprāt būtu jums vispiemērotākās, proti, izrietošas no jūsu agrāk izdarītajām izvēlēm.


Žurnālā

Man patīk domāšanas process

— Inga Gorbunova

 Kad 1991. gada pavasarī uzsāku darbu “Atmodā”, viņš  jau bija mazliet zvaigzne. Un vienlaikus arī redakcijas enfant terrible. Viens otrs no vecākajiem kolēģiem neslēpa  neizpratni , kā tāds tīneidžeris vispār šajā kompānijā gadījies un - kāpēc viņam tiek uzticētas tik nopietnas tēmas. Viņš jau arī nekad nav slēpis, ka nokļūšana “Atmodā” bijusi tīrā nejaušība. Liktenīga nejaušība, kura rezultējās ar to, ka Jānis Domburs jau gadiem ir viena no Latvijas mediju vides spilgtākajām personībām. 

 

Žurnālā

Redaktores vēstule

— Inga Gorbunova

Kā top žurnāls, patiesībā tā pa īstam zina tikai tie, kuri to taisa. Tas, ko ieraugām tirdzniecībā vai savā pastkastītē, par aizkulisēm klusē. Lasītājiem kaut kas patīk, kaut kas nepatīk, kaut kas garlaiko un par kaut ko vispār ir vienalga. Viņi pat nenojauš visu to seriālu un drāmu, kas reizēm mēdz norisināties līdz mirklim, kamēr izdevums ir nodrukāts. Un reizēm arī pēc tam.


Žurnālā

Tīras rokas, netīra statistika Ko mums iemācījis gads pandēmijā

— Jānis Sildniks

Man tuvs draugs pirms diviem gadiem savai vecmammai uzdāvināja viedtālruni. Prognozējot loģisku notikumu attīstības gaitu, viņa to izmantoja tikai zvanīšanai, taču telefona numuri netika glabāti telefonā, bet gan bloknotiņā. Tehnoloģijas ir sātana padarīšana, un nav ko vecam sunim mācīt jaunus trikus, vai ne? Nepareizi. Līdz ar pandēmiju šī elles iekārta ir vienīgais veids, kā viņa ikdienā var redzēt savus mazbērnus, kas bija vienīgā nepieciešamā motivācija, lai no omītes laukos pēkšņi kļūtu par Arturu Medni.


Žurnālā

Intuīcija ir sargenģeļa balss

— Inga Gorbunova

Cilvēki ir dažādi un par garīgiem jautājumiem jēdzīgi var runāt tikai ļoti brīvā gaisotnē, kur mācāmies neuzspiest viedokli, bet vienkārši līdzdalīt pieredzi. Atrast jēdzīgāko veidu, kādā šodienas pasaulē par to runāt.


Žurnālā

Amazones neraud (fragments)

— Eleonora Troja

Alise bija visnotaļ pieklājīgi audzināta meitene, bet teksti par mūsdienu bezkaunīgo jaunatni no mūžam īgnām, ar visu pasauli neapmierinātām tantiņām viņai patiešām reizēm sakrita uz nerviem. Īpaši pārpildītā transportā. Taču kundzīte izrādījās traki enerģiska un sāka histēriski vicināties ar saviem iepirkumu tīkliņiem, pūloties aizgrūst Alisi no sevis projām. Tā kā telpa bija, maigi sakot, ierobežota. Alise no vienas lidojošās kules izvairīties nepaguva. Tankš! Pret vaigu atsitās kaut kas kraukšķīgs…


Žurnālā

Pēc Jaungada vienmēr nāk pavasaris

— Aira Ausma

“Domāju, ka viņš ir seksīgais plikpauris, bet izrādījās – vienkārši plikpauris,” pie vīna glāzes šņukstēja Indra. “Ar ko tad viņš nodarbojas?” jautāju es. “Viņš ir ājurvēdas speciālists. Viņam Indija patīk. Viņš aparātiņus tirgo.” – “Aaa… Kādus? Un vai labi pērk?” – “Nervu nomierināšanai. Ne visai…” 


Žurnālā

Impotences pandēmija

— Ansis Kalējs

Tolaik man kā jaunam vīrietim nebija nekādu veselības problēmu, kas varētu izraisīt erektilo disfunkciju, tāpēc bija skaidrs, ka problēmas cēlonis ir galvā (tajā, kas uz pleciem, nevis zemāk). Bet ar psiholoģiskām problēmām ir tā: jo vairāk par tām domā, jo lielākas tās kļūst, līdzīgi kā sniega bumba, kas veļas lejup no kalna.

Žurnālā

Atskaites punkts esmu es pati

— Inga Gorbunova

 Rīgas Jaunā teātra aktrise Sandra Kļaviņa ir ļoti īsta - viņai nepiemīt teatrālisms, kas dažkārt novērots skatuves māksliniekiem sadzīvē. Uz jebkuru dzīves situāciju Sandra spēj paraudzīties ironiski, un tas,kā zināms, spēj glābt arī vissarežģītākajos brīžos.


Žurnālā

Priekā par pavasari

— Inga Gorbunova

Man šķiet, ka labākās lietas mums izdodas reizēs, kad domas un iedvesma uzdzirkstī bez liekas ņemšanās – viegli. Un pēc laika jau paša prasās realizēties ar spēku, kāds parasti piemīt labi atdzesētam šampanietim, kad tas cenšas izlauzties brīvībā. Kad tā ir, viss sakrīt, viss saliekas un izdodas.


Žurnālā

Šopings internetā

— Laura Lauziniece

Iepirkties internetā ir ērti, jo nevajag doties ārā no mājas, nevajag stāvēt bezgalīgās rindās, lai iekļūtu pielaikošanas kabīnē, nevajag tērēt laiku, atkaujoties no pārdevējiem, kuri vienmēr grib palīdzēt, nevajag tērēt degvielu un maksāt par stāvvietu, nevajag iet kioskā pēc ūdens un visu šo ciešanu beigās nevajag sevi apbalvot ar kārdinoši smaržojošu karameļu saldējumu pie lielveikala izejas durvīm. 




Žurnālā

Dienvidkorejas popkultūras vilnis

— Anna Ābola

Pirmo reizi ar Dienvidkorejas kultūru saskāros vasarā pēc pirmā vidusskolas gada, nejauši uzduroties korejiešu drāmai Saules pēcteči (Descendants of the Sun). Noskatījos visu sezonu apkaunojoši īsā laika periodā, aizmirstot par visu, kas skolā tika mācīts par veselīgiem miega cikliem, un no tā brīža ar galvu pa priekšu iegāzos korejiešu kultūras melnajā caurumā – jāatzīst, bez jebkādas nožēlas. Seriālu maratoniem drīz vien sekoja korejiešu popmūzikas iepazīšana, kas man, kā droši vien daudzām lasītājām, atklājās ar Dienvidkorejas puišu supergrupas BTS iemīlēšanu. 

Žurnālā

Enerģijas konfektes un šokolādes cepumi

— Anna Panna

 Kopā ar Annu Pannu ienirsim gastronomijas pasaulē, lai tevi iedvesmotu nedaudz citādām dāvanām, kas iepriecinās ne vien ģimenes locekļus, draugus vai kolēģus, bet pat kaimiņu, kuram visu gadu jau esi gribējis pateikt paldies par to, ka viņš ir tik foršs. Ak, jā, un šo visu taču var dāvināt jebkuros svētkos.

 

Žurnālā

Svētku noskaņās pret buļļiem

— Ralfs Eilands

Es vēlos tevi aicināt apņemties kļūt par buļļu apkarotāju, tāpēc turpmākajās rindkopās kā meistarīgs influenceris centīšos tev ieskaidrot, kāpēc būšana par buļļu apkarotāju ir ne tikai veselīga, bet arī makten uzjautrinoša.