Lasāmgabali

Par to, kas būtisks šobrīd. Un par tēmām, kas nekad neiziet no galvas, sirds un modes.

Žurnālā

With love from the DPRK

— Ralfs Eilands

Cits uz Bali, cits uz Turciju, cits grib pazust no paziņām un nedēļas nogalē kārtīgi iztrakoties Tallinā, bet, pavei, te tev priekšā melns uz balta stāv pipars Ralfs Eilands, kurš par savu galamērķi 2016. gada aprīlī izvēlējās Ziemeļkoreju. Lieki piebilst, ka šo lēmumu neatbalstīja neviens mans radagabals vai draugs, bet spītība manī ir iedzimta, un, ja reiz nauda ceļojumu aģentūrai, kura piedāvā aizbraukt arī uz Černobiļu, pārskaitīta, tad atpakaļceļa vairs nav. 

Žurnālā

Absolūtā sieviete

— Aigars Bumburs

Aprīlī ANO mītnē jau devīto reizi pasniedza modes nama Diane von Furstenberg (DVF) balvas. Šogad tika piešķirtas piecas (ar 50 000 dolāru piedevām): divas par sieviešu sociālā, ekonomiskā, politiskā stāvokļa un labklājības veicināšanu pasaulē, pārējās par cīņu par taisnību, par savā dzīvē pārdzīvoto netaisnību un spēju iedvesmot citas.

Žurnālā

Mans labākais draugs – gejs

— Agnese Strazdiņa

“Jūs taču esat tik skaists pāris!” – šādiem vārdiem mūs ar Jāni ik reizi savās lauku mājās sagaida Benita, kopējo draugu mamma, pie kuras mūsu kompānija viesojas katru vasaru. Jānis ir izskatīgs, pieklājīgs, strādā prestižu darbu Rīgā un bieži redzams dzeltenajā presē. Nav brīnums, ka viņš ir visas pasaules sievasmāšu sapnis. Tāpēc neviena vien mani ir mudinājusi beidzot rīkoties un panākt, lai Jānis būtu kas vairāk nekā tikai mans labākais draugs. “Vienkārši ievelc viņu gultā,” padomu deva krustmāte, kurai diplomātiski teicu, ka ar Jāni nekas nesanāks. Tām, kuras ir mazāk konservatīvas, esmu atklājusi, kāpēc – Jānis ir gejs.

Žurnālā

Apsoli sev...

— Guna Bīlande

Dzīve nav domāta, lai to izdzīvotu, bet gan dzīvotu. Ņemot vērā, ka mēs lielākoties nevaram kontrolēt savas mājas un ģimenes dzīves haosu. Vienīgais, ko tu vari darīt, to atkal un atkal pieņemt. 

Imperfekt iesaka

Žurnālā

Sāga par ļauno glutēnu

— Ksenija Andrijanova

Par to, ka glutēns ir kaitīgs, runā visi, kam nav slinkums. Man, uztura speciālistei, šķita, ka ar laiku šī vēsma aizies nebūtībā. Tā es gaidīju gadu, divus, trīs, bet tēma kā bija karsta un aktuāla, tā arī palika. Pavisam nesen viens latviešu sabiedrībā zināms fizioterapeits uzspridzināja sociālos tīklus, pasakot, ka glutēnu saturošie produkti ir elles ražojums. Bezglutēna trends iet pa planētu, dedzinot aiz sevis rudzu laukus. Kā ir patiesībā? Palūkosimies, ko saka zinātne. 

Žurnālā

Raimonda Platača skatījums uz dzīves jaudu

— Raimonds Platacis

Viendien ziņās redzēju sižetu par gāzes vada līniju, kas sākas Sibīrijā un beidzas Vācijā. Darbinieks Gazprom kombinezonā televīzijas kamerā stāstīja, ka gāzes spiediens sākuma un beigu punktos būtiski atšķiras un tas galvenokārt ir saistīts ar dažādām noplūdēm – tās ir gan dabiskā ceļā izveidojušās sūces, gan cilvēku radīti nelegālie pieslēgumi, tāpēc punktā B nonāk krietni mazāks gāzes daudzums, nekā tas bija padots punktā A. 

Žurnālā

Miers

— Alise Bērziņa

Grūti vispārināma parādība. Patiesību sakot, to jau nemaz nevar tā pa īstam vispārināt. Un nevajag ar. Pat Oksfordas angļu valodas vārdnīca man augstprātīgi baksta un uzmācoši aizrāda par nezināšanu, ka vienam miers ir mirklis, kad mājās nav strīdu un dzīvē nesaskaņu, otram – laiks, kad nenotiek karadarbība, vēl citam – stāvoklis, kad viņš vienkārši ņem un nekustas.

Žurnālā

Ullis. Dakteris Ullis

— Inga Gorbunova

Kamēr mēs apbrīnojām Rokija dzīves peripetijas un veiklību boksa ringā, tikmēr viņš… Viņš līdzēja Silvestram Stallonem uzturēt veselību, labu fizisko formu un saglabāt jauneklīgu izskatu. Kamēr mūsu sportisti olimpiādē startēja citas valsts komandā, viņš bija ASV olimpiskās komandas ārsts. Jau pēc dažiem gadiem olimpiādē viņam mugurā bija Latvijas izlases tērps. Kaut arī dzimis, audzis un dzīvojis tālumā, viņš tomēr ir mūsējais. KĀRLIS ULLIS, ilggadējs Kalifornijas Universitātes sporta medicīnas un rehabilitācijas ārsts, starptautiski atzīts gerontoloģijas profesors, aizrautīgs piedzīvojumu meklētājs, ceļotājs un vienkārši ļoti interesants cilvēks.

Žurnālā

Kā (ne)meklēt un (ne)atrast

— Aija Strazdiņa

Šim rakstam bija jābūt par to, kā pumpuriņu plaukšanas sezonā ietērpties krinolīnā un sazemēties ar sievišķajām enerģijām, kā vecumdienās efektīvāk uzlikt mīksto krunkām un sīkajām, pārdesmitgadīgajām plakaņģīmju mamzelēm, kā ieelpot maskulīnu naidu un vienā izelpā pagūt gan izpūst tīru beznosacījuma mīlestību, gan sulīgi ievilkt tam maitasgabalam pa ķobi vai... ak tu dieniņ’, par ko gan bezgala vērtīgu mēs varētu te diskutēt, ja vien... man šodien nebūtu nolūzis nags! 

Domas

Sarkanas lūpas te nepiestāv

— Laura Lauziniece

Vakar sākās ceturtā nedēļa pasaulē, ko mēs visi jau gandrīz vai esam pieņēmuši par normālu. Tāds kā nebeidzami ieildzis gavēnis, mūžīgi mūžos zaļā ceturtdiena, trīs reizes noberzti logi un pārkārtoti garšvielu plauktiņi. Ja tu gribi sabojāt cilvēkam garastāvokli, pajautā, vai viņš ir laimīgs. “Es taču neesmu no koka,” viņš atbildēs. Un viss. Neteiks ne jā, ne nē.

Žurnālā

Porno eksperiments

— Leonards Skudra

Senāk pēc pornogrāfijas bija jādodas uz preses kiosku vai intīmpreču veikalu, bet mūsdienās tā neierobežotā daudzumā pieejama internetā. Un tas neizbēgami ietekmē vīriešu attieksmi pret seksu un sievietēm.

Žurnālā

Gaidot slaveno pusmūža krīzi

— Jolanta Sēnele

Jaunāks mīļākais? Sarkana sporta mašīna? Vai tomēr labāk gads Tibetā un jauns šosejnieks? Pirms tradicionāli ārstēt pusmūža krīzi, varbūt vienkārši nogaidīt un tikai tad sākt rakstīt savu dzīvesstāstu no jauna. 

“Kamēr mēs apbrīnojām Rokija dzīves peripetijas un veiklību boksa ringā, tikmēr viņš… Viņš līdzēja Silvestram Stallonem uzturēt veselību, labu fizisko formu un saglabāt jauneklīgu izskatu.”

— Inga Gorbunova sarunā ar Kārli Ulli

Žurnālā

Draudzīgāka mājošana

— Agate Anna Grebže

Arvien vairāk tiek runāts, cik lielā strupceļā braucam, aizkrāmējot visu ar civilizācijas labumu kalniem. Ir svarīgi rimties šajā virpulī un sākt dzīvot dabai draudzīgāk. Tas nav tikai trends, un nav arī vienā dienā jākļūst par “eko šmeko zeroveisteri”. Ir daudz sīkumu, kas ne tikai pasaudzēs dabu, mūs it nemaz neapgrūtinot, bet arī atvieglos ikdienu. Dažādi mājošanas nieki, par kuriem varbūt vienkārši neaizdomājamies. Ar kaut ko ir jāsāk, un, kad būs tā foršā sajūta, ka dari labi, gribēsies turpināt.

Šeit pats mazumiņš, ar ko sākt, sperot mazus, tomēr nozīmīgus soļus pretim zaļākai mājošanai.

 

Žurnālā

Dana ar kasti

— Dana Gulbe

Kārtojot māju, sākumā sapratīsi, kādas drēbes tev patīk, bet ar laiku — kādas pieredzes, cilvēki un notikumi rada prieku.

Žurnālā

Skeleti nedzīvo skapjos

— Ance Šverna

Gada laikā septiņas personas atvēra man savu māju un skapju durvis. Taču, kamēr es lūkojos šo kārtotkāro cilvēku zeķu atvilktnēs un vannasistabās, sāku apjēgt, ka īstā mājkārtošanas drāma norisinās citur, proti, sabiedrībā. Jo vairāk skapjos iekļuvu, jo izteiktāk pārliecinājos, ka “skeleti” nemaz nedzīvo, iestumti tumšākajos kaktos. Izziņas nolūkā nolēmu savu uzmanības starmeti, kas līdz tam bija izgaismojis mājas un mantas, pavērst pašmāju sabiedrības virzienā.

Žurnālā

Jogošana pa vadiem

— Elīna Vanaga

Tu un tava jogas skolotāja internetā. Varbūt tieši tas tev patlaban ir vajadzīgs, lai izrādītu mīlestību pret sevi?. Mani sauc Elīna, un es esmu tā pati sieviete, kas nesen dalījās savā pieredzē par modes biznesa aizkulisēm. Nu jau kādu laiku baudu pilnīgi citādu dzīvesstilu, kas ir saistīts ar sevis izzināšanu un atklāšanu no jauna, izmantojot fiziskas aktivitātes. Ar to arī vēlos padalīties ar jums. Kas zina, varbūt kādai tas ir tieši laikā un aktuāli.

Žurnālā

Brīvprātīgais darbs Banānijā

— Laura Lauziniece

Lidmašīna nolaidās Lusakas lidostā apmēram divos naktī. Cerība, ka mani ar platu smaidu un plakātu sagaidīs brīvprātīgo darba organizators Pols noplaka brīdī, kad piefiksēju, ka visi pasažieri ir izklīduši un es jau četrdesmit minūtes stāvu lidostas vestibilā, kas vairāk atgādina lauku poliklīniku deviņdesmito gadu nokrāsās. Pols uz maniem telefona zvaniem neatbildēja.

Žurnālā

Par apaļo bezkauna pavasari

— Ieva Cipruse

Klāt pavasaris. Iespējams, tu mani atšķir nupat vēl svaigā martā, un zem džempera tikmēr metas zosāda. Maziem kūkumiem un mazām spalvām stāvus gaisā. Tad lidinās jau pirmās mušas, pret zodu atsizdamās.

Žurnālā

Kā izlasīt visu, ko gribas

— Inga Grencberga

Pavisam nesen I’mperfekt portālā izlasīju Jolantas rakstu par tsundoku. Japānā esot tāds apzīmējums grāmatu pirkšanas trakumam – tsundoku, kas apzīmē tādu kā nejauši izveidotu kolekciju, kas sastāv no grāmatām, kuras gribētos izlasīt. Gribu pastāstīt par savu pieredzi, kā izlasīt visas tās grāmatas, kuras plauktā gaida savu kārtu. Nevaru noliegt, ka arī man ir pietiekami daudz tādu grāmatu, kuras gribētos izlasīt, bet arī jaunās nepārstāj un nepārstāj pievienoties manai tsundoku kolekcijai.

Žurnālā

Vai tuvojas post kopā dzīvošanas laikmets?

— Linda Curika

Pieņemts uzskatīt, dzīvošana vienai nozīmē tikai pauzi starp attiecībām. Apmēram divdesmit gadu vecumā sieviete būs attiecībās, ap trīsdesmit noteikti jau dzīvos kopā ar kādu un plānos bērnus. Ja tas izdodas, vecāki un radinieki liek tevi mierā, bet draudzenes, kurām nav attiecību, uzskata tevi par attiecību guru. Kāds (vīrietis!) tevi ir izvēlējies un grib ar tevi dalīt dzīvi. Bet vai būšana attiecībās tiek vērtēta augstāk par emocionālo un finansiālo labklājību? Kad sieviešu žurnālos tiek intervētas sievietes, kuras savā dzīvē kaut ko sasniegušas, netiek piemirsts jautājums arī par to, vai viņas vēlas un meklē attiecības. Bet kā būtu, ja pastāvētu iespēja nemeklēt kopdzīvi? Varbūt aplami pieņemam, ka visas sievietes, kuras dzīvo vienas, meklē attiecības un kādu, ar kuru dzīvot kopā.

Žurnālā

Man ir pa draudzenei katram dzīves gadījumam

— Aija Strazdiņa

Nopietni! Un, nē, tas nav tā, kā jūs tagad padomājāt – nošņurkušās, ar līkām kājām, kuras ņemt līdzi uz zaļumballi, lai nenosmeļ testosteronu; svarcēlājas rokkoncertiem, lai rūdītāko fanu rindās izsistu septiņus soļus svaiga gaisa; atturībnieces tālākiem izbraukumiem ar alkoholisku iznākumu, lai mājās pārrastos, pa ceļam saldi izgulējusies, nevis aizmigusi, turklāt vēl plastmasas maisiņā.

Žurnālā

Vīrieši ir cūkas. #EsArī

— Leonards Skudra

Me Too kampaņa un ziņas, ka kārtējais ietekmīgais vīrs zaudējis darbu un gadiem veidoto karjeru seksa skandāla dēļ, likušas daudziem vīriešiem pārskatīt savu izturēšanos un attieksmi pret sievietēm. Kā atšķirt nevainīgu flirtu no seksuālas uzmākšanās? Un vai tiešām tās ir beigas dienesta romāniem?

“Klausies, es stāvu virtuvē, vāru kafiju, un fonā skan Ainars Mielavs, kurš dzied: tu esi mans sākums un mans gals. Un es aizdomājos, vai es maz esmu saticis cilvēku, kuram varētu teikt, ka viņš ir mans sākums un mans gals? Tu esi satikusi?”

— Laura Lauziniece

Žurnālā

Kāpēc nevar izmest to veco kruzuļkleitu?

— Jolanta Sēnele

Ģenerāltīrīšana nav praktiska, bet gan smalki psiholoģiska padarīšana. Arī tad, ja jātīra citu krājumi.