Lasāmgabali

Par to, kas būtisks šobrīd. Un par tēmām, kas nekad neiziet no galvas, sirds un modes.

Iesakām
icon-pin-

Imperfektā Viesistaba

— Imperfekt komanda

Ja no rīta pamosties ar domu, ka gribētos sevi vai kādu citu iepriecināt ar stilīgu dāvanu, vai vienkārši pusdienlaikā atnākt ciemos un parunāt ar mums par lietām, kas nekad neiziet no modes un prāta, nāc pie mums uz Antonijas ielu!

Žurnālā
icon-pin-

Redaktores sleja

— Inga Gorbunova

Mūsu gudrie senči teikuši: bailēm lielas acis. Ir jau arī. Dažkārt tik lielas, ka vai nu. Tās ir bailes, kas atņem līdzsvaru un iegāž ūdenī. Bailes paralizē domāšanu un padara vāju. Bailes neļauj piedzīvot daudz interesantu lietu, bailes aptur un attur, neļaujot iet turp, kur tik ļoti gribas. Bailes ierobežo un iesprosto. Kā teica Kriss Valatons vienā no mūsu intervijām, bezbailīgu cilvēku vispār nav. Visi baidās. Tikai vieni bailes pārvar, bet citi ļauj tām regulēt dzīvi.

Iesakām
icon-pin-

I'mperfekt lielā ogošana tuvojas!

— Imperfekt komanda

Kad visas meža un dārza ogas jau salasītas. Kad ievārījumi uzmeistaroti un  rudens nomainījis vasaru, klāt laiks citām odziņām.

Lielā I’MPERFEKT ikgadējā ogošana ir klāt! 

Tikai reizi gadā, tikai vienu diennakti – no pusnakts līdz pusnaktij, tikai www.imperfekt.com40% skaistām, kvalitatīvām un noderīgām lietām.*

Imperfekt iesaka

Žurnālā

I'mperfekt balsošanas padomnieks

— Imperfekt komanda

Apolitisks ceļvedis vēlēšanu džungļos

Britu valstsvīrs Vinstons Čērčils esot teicis, ka demokrātija ir sliktākā no valsts pārvaldes veidiem, bet nekas labāks diemžēl nav izdomāts. Tā kā jēdziens “demokrātija” nozīmē — tautas vara, tieši mums, tautai, nekas cits neatliek, kā vien ņemt varu savās rokās. Un sākt ar to, ka vispār aiziet uz vēlēšanām.

Žurnālā

Dieva dāvana

— Dana Sinkeviča

Gruzīni nekad nesteidzas, it īpaši, ja iepriekšējā vakarā bijusi tāda pamatīgāka supra — vakariņas ar daudziem tostiem un no tā izrietošajām sekām. Tādēļ džigiti esot mazliet nokavējuši, kad Dieviņš zemi dalījis, taču viņi tik ļoti iepatikušies galvenajam priekšniekam, ka tas atvēlējis viņiem to zemes pleķīti, kuru pats sev pietaupījis. 

Tāda ir leģenda par Gruziju. Kad šo dieva dāvanu iepazīsti, nemaz nebrīnies, kur šādi stāsti rodas.

Iesakām

12 lietas, kas pieradinās rudeni

— Imperfekt komanda

Zini to teicienu, ka optimistam glāze vienmēr būs pa pusei pilna, bet pesimistam – pa pusei tukša? Bet datorists vispār uz tumbočkas noliek divas glāzes ar ūdeni: ja nu naktī gribas padzerties un -  ja negribas. Tie, protams, jociņi, bet cilvēki un lietas, kas mums apkārt, atstāj savu nospiedumu uz to, kā redzam un sajūtam pasauli. Savi īstie cilvēki katram jāmeklē pašam, taču lietas gan mēs varam piedāvāt. Tādēļ piedāvājam savu rudenīgo izlasi no mūsu interneta veikala plauktiem.

Žurnālā

Mamutu stiepējas

— Ansis Kalējs

Saskaņā ar tradicionālo ģimenes modeli naudas pelnīšana ir galvenokārt vīrieša atbildība, taču mūsdienu ekonomikā arvien vairāk ir ģimeņu, kurās sieviete pelna vairāk (dažkārt pat krietni vairāk) nekā vīrietis. Un abiem ir vajadzīgas pamatīgas diplomāta iemaņas, lai šī kutelīgā situācija nenovestu pie attiecību kraha.

Žurnālā

Mana māja - sociālais tīkls

— Ksenija Andrijanova

Par sociālajiem tīkliem runā daudz un dikti. Tā saucamās vecās skolas pārstāvji izsaka nopietnas bažas: ko tad nu, jaunatne jau savos telefonos tik ļoti ieurbusies, ka pasauli neredz.

Žurnālā

Zilais ielāps

— Māris Teikmanis

“Būsi darbā? Man tev kaut kas jāizstāsta!” ar kādām desmit izsaukuma zīmēm beigās Krista rakstīja man ziņu visai agrā otrdienas rītā. Ierados pēcpusdienā. Viņas acis mirdzēja. Bija noticis TAS.

Žurnālā

Lietišķā mistiķe

— Inga Gorbunova

Pirmo reizi viņu sastapu, kad man bija, šķiet, divdesmit divi vai trīs gadi. Un tas iespaids bijis tik spilgts, ka pat tagad, pēc tik daudziem gadiem pirmo reizi ienākot šajās mājās un sēžot krēslainajā, vīteņ­augu noēnotajā viesistabā, kas todien ir mazs glābiņš no ārā valdošās svelmes, ­aizvien redzu tieši to sievieti. Efektīgu, rūpīgi safrizētu glītu blondīni ar spilgti ieēnotām, ļoti vērīgām un vērtējošām acīm. Vienmēr ieturētā, elegantā kostīmā. Tā laika progresīvākā lielā laikraksta galveno redaktori. Ļoti ietekmīgu un stingru. Nokļūt praksē vai ārštatā pie viņas bija katra žurnālistikas studenta sapnis, kuru realizēt ­nebija vienkārši. Bet šodien es uzzinu, piemēram, to, ka toreiz, lai cik izslavēti stingra priekšniece, dziedējusi savu mīlas likstu pārņemto darbinieču sirdis, izliekot kārtis.

“Ir sev jāpasaka, ka ir cilvēku loks, kas par mani drīkst izteikties, un ir tādi, par kuriem man vienalga. Manai vecaimātei bija tāds teiciens: "Man ar viņu bērni kopā nav jākrista."”

— Monika Zīle intervijā žurnāla Rudens numurā

Par visu ko

Man šodien galva sāp

— Jolanta Sēnele

Jaunākā pašbilžu poza, kas piedevām it kā esot arī glaimojoša. 

Garšas & Baudas

Vintidžs kokteiļbārā

— Jolanta Sēnele

Sezonas karstākais (vai rūgtākais?) kokteilis - Negroni.

Iesakām

Brokastis zem mākoņiem

— Imperfekt komanda

Vasaras rītiem ir tāda īpaša smarža, ko nesajauksi ne ar vienu citu: smaržo mazliet pēc rasas un solījuma, mazliet pēc vakardienas ballītes un dillēm. Un vienalga, vai sēdi uz jumta terases, lauku verandā vai uz guļamrajona balkona, skaistas lietas, kas tev apkārt, paspilgtina šo mirkli. Vai vismaz uzlabo garastāvokli, ja rīts gadījies drusku sērīgs, jo pat mūžīgās svara vērotājas gurķmaizīte uzreiz izskatās cerīgāka uz priecīga šķīvja.

Par visu ko

Klačas ir .. labas

— Jolanta Sēnele

Lai paceļ roku, kas bez grēka: mēs visi zinām, ka klačošanās nav nekas cienījams, un tikpat lielā mērā zinām, ka nekas nav tik salds, kā patrīt mēles par kādu citu. Tomēr labā ziņa ir tā, ka, ja vien jums ir spēks šajā karstajā laikā vēl arī patenkot, tas var būt pat veselīgi.

Iesakām

Kāzu svarīgie sīkumi

— Imperfekt komanda

Ja esi līgava, tev paveicies, jo, cerams, tava galvenā rūpe savā kāzu dienā ir tikai labi izskatīties. Visi pārējie iespringst par dāvanām, puķēm, dekoriem, galda noformējumu, salvešu saskaņošanu ar līgavaiņa acu krāsu... Taču no pieredzes zinām, ka to var darīt arī ar patiesu prieku un aizrautību. Rūgts!

Iesakām

Krekls bez P

— Imperfekt komanda

Tev šķiet, ka tavi bērni pārāk bieži vakariņās ēd cīsiņus un šķiedrvielas arī neuzņem pietiekamā daudzumā. Un sekmes vecākajam tādas, ka diez vai tiks 1. ģimnāzijā – ko tad nu darīs? Tev šķiet, ka tavās fotogrāfijās mūždien izlien kāda graujoša krunka vai nodevīga riepa ap vēderu. Mugura arī sakumpusi. Zini ko, bet vai tev nešķiet, ka vienkārši jātriec ratā savs perfekcionisms? Vai tieši tas nav pie vainas, ka visu laiku tā sirsnīgi bojā sev dzīvi bez iemesla? Mums, savukārt, šķiet, ka vasara ir labākais brīdis, kad triekt ratā Lielo P. To PERFEKCIONISMU.

Žurnālā

Divi. Ar mīlestību un HIV

— Mare Gauja

Marta un Aigars tūlīt svinēs gada kāzu jubileju. Nedaudz pāri četrdesmit, labi situēti, inteliģenti, iemīlējušies un... inficēti ar HIV. Ārsti mūsdienās saka: tagad tieši tā izskatās infekcijas jaunā seja. Marta HIV sev atklāja, veicot testu pašas rīkotā publiskā veselības veicināšanas pasākumā. Aigara pirmā sieva jau mirusi no AIDS. Nesen satikušies, viņi sāk visu no jauna.

“Sekss vienmēr sākas tieši acīs. Tas ir tik sasodīti uzbudinoši- skūpstīties ar skatieniem. Nenovēršos... nespēju.”

— Karīna Račko (I'mperfekt VASARA)

“Jo plašāka ir tava "operētājsistēma", jo dabiskāk un vieglāk ir nedomāt par to, ko domās citi, bet dzīvot pašai savu dzīvi.”

— Integrālā koučinga meistare Žanete Drone intervijā žurnāla Vasaras izdevumā

Žurnālā

Porno eksperiments

— Leonards Skudra

Senāk pēc pornogrāfijas bija jādodas uz preses kiosku vai intīmpreču veikalu, bet mūsdienās tā neierobežotā daudzumā pieejama internetā. Un tas neizbēgami ietekmē vīriešu attieksmi pret seksu un sievietēm.

Žurnālā

Vai iekāre ilgtermiņa attiecībās atsakās dzīvot?

— Kristīne Balode

Katrai no mums ir sava seksuālā biogrāfija, ko sākam rakstīt līdz ar savu pirmo elpas vilcienu. Tajā ir gan pašas drosmīgas pētniecības procesā atklātas rindkopas, gan paragrāfi, ko veidojusi apkārtējo pārliecība par ķermeni, baudu, kailumu un pieskārieniem. Un, lai kā arī gribētos teikt, ka mācāmies tikai no pašu piedzīvotajām veiksmēm un neveiksmām, kad runa ir par seksualitāti un iekāri, esmu droša, katra atradīs savā biogrāfijā piemērus, kad apkārtējo pieredzi un pārliecību esam pieņēmušas ja ne gluži kā akmenī cirstas, tad kā gana jaudīgas, lai laika zobs uz tām spētu atstāt visai maznozīmīgu ietekmi.

Žurnālā

Mans labākais draugs – gejs

— Agnese Strazdiņa

“Jūs taču esat tik skaists pāris!” – šādiem vārdiem mūs ar Jāni ik reizi savās lauku mājās sagaida Benita, kopējo draugu mamma, pie kuras mūsu kompānija viesojas katru vasaru. Jānis ir izskatīgs, pieklājīgs, strādā prestižu darbu Rīgā un bieži redzams dzeltenajā presē. Nav brīnums, ka viņš ir visas pasaules sievasmāšu sapnis. Tāpēc neviena vien mani ir mudinājusi beidzot rīkoties un panākt, lai Jānis būtu kas vairāk nekā tikai mans labākais draugs. “Vienkārši ievelc viņu gultā,” padomu deva krustmāte, kurai diplomātiski teicu, ka ar Jāni nekas nesanāks. Tām, kuras ir mazāk konservatīvas, esmu atklājusi, kāpēc – Jānis ir gejs.

Žurnālā

Sieviete kalnos

— Kristīne Liepiņa

Kad man jautā, kā tas ir – būt sievietei kalnos, man vienmēr ir grūti atbildēt. Tāpat kā atbildēt uz jautājumu, kā ir būt sievietei. Mēs dzīvojam katra savu dzīvi un esam tik atšķirīgas. Man allaž ir šķitis, ka es pat īsti nespēju citiem pastāstīt, kā tas ir – kāpt kalnos, būt tur, izdzīvot to visu, reizēm gandrīz vai nomirt un tad augšāmcelties... Iztukšot savus cerību traukus līdz pēdējai lāsei un tad atkal no jauna tos piepildīt. Kā ir atkal un atkal gulēt zem klinšu vai ledus sienas, zem virsotnes neaptveramā varenuma un tajā brīdī neko nezināt par nākotni. Nezināt, vai tā vispār būs.

Iesakām

Dāvanas Līgām un Jāņiem

— Imperfekt komanda

Mēs katrs noteikti pazīstam kādu Jāni un viņa māla alus kausu, glāžu un krūžu kolekciju. Viņš, laimīgais, katros Līgosvētkos droši vien dabū  arvien jaunu eksponātu, ko dārgie jāņotāji sadāvina. Lieto viņš labi ja pārīti... Bet, protams, putekļiem taču arī vajag kādu cienījamu vietu, kur uzkrāties. Ar Līgām ir vēl trakāk: braucot līgot, par viņu vārda dienām saulgriežu skurbumā dažs vispār mēdz aizmirst vai arī izlīdzas ar grāvmalā saplūktu jāņuzāļu buķeti un medalus pudeli.