Agate: Parasti vasaras paiet skraidot apkārt un dzīvojot vairāk pie dabas nekā savās mājās. Šķiet, ka šovasar vairāk naktis pavadīju kemperī, krustu šķērsu braucot Latvijas ceļus, Rīgu manīju tik tā cauri skrienot. Tāpēc man rudens vienmēr atnāk ar ļoti pilsētniecisku šarmu. Un teātra sezonas sākumu. Pēdējos gados tīši vai netīši sanāk sarīkot sev teātra maratonu. Un katrā izgājienā kā likums ir nesteidzīgas pusdienas vai kafijošanas, lai pirms kopīgās paklusēšanas izrādes laikā, varētu arī drusku paklačoties ar kompanjoniem (un forši, ja katru reizi kulturālā izgājiena sastāvs mainās). Līdzīgi var darīt ar jebkuru kultūras pasākumu - kas nu kuram vairāk pa prātam. Jo rudenī pilsētā kūsā liela dzīvība, piesēdi parkā uz soliņa un pavēro, kā dāmas un kungi bēšos trenčos soļo turpu šurpu, kā skolēni, stiepdami pārbāztās mugursomas, maršē drusku garāku ģīmi uz skolu un palēkdamies no tās. Mans siltais ieteikums šim rudenim - drusku apstāties un vērot arī pilsētu rudenī (jo Siguldas koku galotnes taču gadu no gada). Vērot vienai un izdomāt visas savas klusās domas vai aicināt draudzenes vienu pēc otras uz ļoti pilsētnieciskiem kafijas randiņiem.

Katrīna: Tā ir patiesi liela laime – četri gadalaiki.  Katrā no tiem ir savs šarms, un tas ir jābauda. Noteikti vajag doties izbaudīt rudens mēnešus arī pie dabas, satikt vēl nesatiktos dabas iemītniekus.

Uzvilkt savus noputējušos gumijniekus, apģērbt ko nedaudz siltāku, ņemt savus mīļos aiz rokas, kāpt mašīnā, pa ceļam iebraukt Circle K pēc gardas kafijas un Waze ievadīt galamērķi – Safari Parks More. Doties ciemos pie briežiem.

Esmu pie viņiem viesojusies trīs reizes un katru reizi parka apmeklējums ir citādāks. Viņi tāpat kā mēs katrā gadalaikā ir ar savām īpatnībām. Ne tikai met ragus (tas ir dabisks process), bet izrādās, ka rudens viņiem ir precību laiks, tad nu tie arī uzvedas kā nu kurais māk, un viņi izdveš tādas skaņas, kas liek vaigiem sarauties smaidā. Rudenī gan viņi būs bez ragiem, lai nesavainotu viens otru, bet tik un tā viņi ir sirsnīgi dzīvnieki. Foršais ir tas, ka šeit ir iespēja viņus barot un tas ir pavisam droši. Patīk arī bērniem, daži skati patiesi atgādina stāstu par Bembiju, kur ieraugi to dzīvnieciņu meža vidū, skaistu, staltu un nedaudz bailīgu. Tik pozitīvi piepildīta var būt rudenīgā viesošanās Safari parkā More.

Inga: Pilsētnieka rudens mēdz atnākt ar nelielu apmulsumu. Vasarā mēs pie katras iespējas mēģinām izkļūt no telpām un, ja arī neizdodas izbraukt no pilsētas, tad baudīt visu, ko tā siltajā gadalaikā piedāvā - sākot ar garām pastaigām, un beidzot ar vakariņām kafejnīcu terasēs. Un tad klikt. Tavs viedpulkstenis ( vai, ja tev nav viedpulksteņa, tad tava iekšējā sajūta) ņurd, ka tavs dienā noieto, noskrieto, noriteņoto kilometru skaits ir sarucis uz pusi. Arī svaiga gaisa tagad ir mazāk, par to brīdina pagaidām vēl vārgā, bet aizvien apgriezienus uzņemošā vēlme kibernēt. Bet nē. Kas labi lācim un ezim, galīgi nav labi cilvēkam.

Tāpēc es iesaku: a) brīvdienās noteikti atrast laiku izbraukt no pilsētas un doties kādā garākā pastaigā gar jūru, vai pa mežu. Vienalga - ar riteni, vai kājām. Jūrmala ir ļoti piemērota šādiem garākiem pārgājieniem vai izbraucieniem, katrs var izvēlēties maršrutu atbilstoši savai izturībai. Turklāt, tā atrodas tuvu, un var braukt arī ar vilcienu. Un jūra...Jūra ir mūsu lielā vērtība un dāvana jebkurā gadalaikā.

b) Atrast kādu sev tīkamu fizisko aktivitāti, kurai atlicināt laiku ikdienā. Atslēgas vārds ir tīkamu. Kustēties ar nepatiku, manuprāt, nav lielas jēgas. Bet kustēties vajag. Un iespēju ir daudz. Tām, kurām patīk ( vai patiktu) dejot, bet vēl nav sava kolektīva ( vai pietrūkst drosmes), varu ieteikt eksotisko deju centru “Alegria”. Tas šogad svinēs jau 20. Dzimšanas dienu, un piedāvā iespējas apgūt visdažādākos deju žanrus indiešu, čigānu, Bolivudas, vēderdejas un flamenko. Ir arī iesācēju grupas, kas sākušas darboties tikai tagad - septembrī. Nu, bet, ja negribas iet uz zāli ne vingrot, ne dejot, ne jogot, tad vienkārši atceries, ka dienā cilvēkam jānostaigā vismaz 8 tūkstoši soļu.

Zane: Kamēr vēl termometra stabiņš dienā nav noslīdējis zem + 10, iesaku izbaudīt rudeni velobraucienā Līgatne - Sigulda. Skaists, kluss un relaksējošs brauciens. Ceļš ved gar Gauju un mazliet kalnainām meža takām, gar aitu fermu un zirgu ganībām. Jāatdzīst gan, ka dažās vietās velosipēdu nācās stumt augšā kalnā, tomēr sportiskākiem līdzbraucējiem tas nesagādāja nekādas raizes.

Manuprāt, šis brauciens ir piemērots gan iesācējiem, gan pieredzējušiem braucējiem. Pa ceļam skaistas vietas, skati, kur sarīkot tējas un līdzpaņemto siermaizīšu pauzes.

Rītu iesaku sākt ar kafijas krūzi un iesildīšanos Līgatnes tīklu parkā vai, ja pārņēmis īpašs rīta izsalkums, Vilhelmīnes dzirnavās pagatavotās gardās kartupeļu pankūkas būs kolosāla enerģijas deva visa brauciena garumā.

Ja galīgi neesi velo fans, velc kājās ērtus pastaigu zābakus un izbaudi ceļu, ejot kājām.

Laura: Manā skatījumā neatņemama rudens sastāvdaļa ir Rīgas Starptautiskais kino festivāls RIGA IFF. Man kā patiesam kino mīlim tā ir vesela medus nedēļa. Iesaku atbrīvot vairākus darba dienu vakarus un baudīt gan ievērojamu režisoru filmas, drosmīgas debijas filmas, gan arī svinīgo Splendid Palace atmosfēru. Kaut kā tā ir sanācis, ka mana mīļākā festivāla sadaļa ir Nordic Highlights – tie ir Norvēģijas, Zviedrijas, Dānijas un Somijas režisoru darbi, kas, manuprāt, nedaudz skarbā ziemeļnieciskā mērcē pasniedz latvieša izpratni par dzīvi. Otra obligāti apmeklējamā sadaļa – Festival Selection. Festivālu atradumos baudāma ekspertu ievērību ieguvušas filmas no Sandensas, Berlīnes, Kannu, Venēcijas, Toronto un citiem festivāliem. Pēc šīs nedēļas no Netflix gribas atpūsties un pirksti paši interneta biezokņos meklē jaunatklāto režisoru uzvārdus. Tiekamies no 17. – 27. oktobrim kino pasaulē!

Ilustrācija: Vivianna Maria Stanislavska