Katrs sevi cienošs latvietis zina, ka rudeni baudīt jābrauc uz Siguldu, bet vai zināt, kur jābrauc lūkoties vasaru? Tie, kas tagad skaļi sauc: “Uz jūru!”, neuzminēja, jo vasaru lūkoties jābrauc uz Sēliju, kas jūs pārsteigs ar saldējumu, kurš garšo ne sliktāk par itāļu gelato, svaigi gatavotiem makaroniem, vīnogu dārziem un pat alpakām, kas Andu kalnu vietā pastaigājas pa mūsu pašu pļavām. Ieintriģēju? Tad pakojiet somas un ieplānojiet kādu nedēļas nogali izmest līkumu pa skaisto Sēliju.

Sēlija ir Latvijas piektais, vismazāk pazīstamais novads, tāpēc brīdinu: jau iebraucot Jēkabpilī, neaizmirstiet, ka esat ieradušies Sēlijā, nevis Latgalē, jo nekas tā nevar aizvainot īsta sēļa sirdi kā apgalvojums, ka sēlis tas pats latgalis vien ir. Lai saprastu, kas sēlis tāds par putnu, nolēmu šo jautājumu uzdot mākslīgajam intelektam un saņēmu atbildi, ka sēļi ir atpazīstami ar lepnumu par savu zemi un kultūru. Iebraucot Sēlijā, jūs ik uz stūra jutīsies rūpes un lepnumu par zemi, sākot ar rūpīgi sakoptām viensētām un beidzot ar radoši izrotātiem pagastu centriem un skaistām lauku saimniecībām. Vēl viena sēļiem raksturīga īpašība ir neatlaidība un pacietība – ja sēlis ir apņēmies kaut ko izdarīt, viņš to panāks pat tad, ja tas liks sacelt kājās puspasauli. Tagad es saprotu, no kurienes manī ir tāda stūrgalvība – tas nav nekas cits kā no manas vecmammas iedzimtais sēļu spīts, jo nekas nevar mani tā motivēt kā apgalvojums, ka es kaut ko nespēju izdarīt. Ja jums šķiet, ka spīts un stūrgalvība ir sliktas īpašības, atbrauciet uz Sēliju, un jūs redzēsiet, ka stūrgalvīgas apņemšanās paveikt neiespējamo ir palīdzējušas šo novadu padarīt par aizraujošu un unikālu tūrisma galamērķi. 

Pieņemot, ka lielākā daļa šā raksta lasītāju uz Sēliju dosies no Rīgas puses, es jums pastāstīšu, ko labu apskatīt, izmetot līkumu pa Sēlijas ārēm no Aizkraukles līdz pat Neretai. Jau iepriekš brīdinu, ka aprakstītie apskates objekti ir manas neobjektīvās izvēles, jo, kā jau sēliete, savu dzimto novadu esmu izbraukājusi krustu šķērsu un zinu, kāds stāsts slēpjas aiz katra no rakstā minētajiem apskates objektiem, tāpēc šis Sēlijas ceļvedis ir balstīts uz manām emocijām un pieredzi. Protams, ja runājam par Sēliju, mans viedoklis ne vienmēr būs objektīvs, jo mans sēļa lepnums liek skaļi saukt, ka mēs esam traki forši un pie mums ir vērts atbraukt.

Ja brauksiet no Rīgas, pāri Daugavai brauciet Aizkrauklē un kā pirmo pieturas punktu izvēlieties Staburaga pagastu. Vietā, kur pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveides tika appludināts leģendārais Staburags, tagad novietots piemiņas objekts Dieva auss. Vietējie runā, ka ausī jāiečukst vēlēšanās un tā noteikti piepildīsies. Tālāk dodieties apskatīt vienu no jaunākajiem apskates objektiem reģionā – Taborkalna skatu torni. Tas slejas 28 metru augstumā 137,8 metru augstajā Taborkalna virsotnē, bet torņa pakājē ir novietots akmens, kas atzīmē Strūves ģeodēziskā loka punktu Dabors–kalns.

Nākamais pieturas punkts ir Jēkabpils, kur noteikti piestājiet Krustpils pilī. 2021. gadā Jēkabpils vēstures muzejs, kas iekārtojies Krustpils pilī, saņēma Muzeju biedrības gada balvu. Jēkabpilieši var lepoties ar interaktīvu un mūsdienīgu muzeju, kas patiks gan lieliem, gan maziem. Noteikti uzkāpiet pils tornī, lai no augšas apskatītu pilsētu, bet, dodoties prom, neaizmirstiet ieiet apmeklētāju apkalpošanas centrā, kas izvietots blakus pilij esošajā senajā muižas klētī, kur atradīsiet ne tikai noderīgu informāciju par apskates objektiem, bet arī dažādus suvenīrus un vietējos ražojumus. 

Braucot ārā no Jēkabpils, piestājiet pie zīmes Sēlijas alus un nopērciet dzīvo alu, kas radīts pēc dzimtas receptes. Tālāk ceļš jūs vedīs uz Zasas ciemu. Pa ceļam noteikti nepalaidīsiet garām Latvju zīmju parku Leimaņu pagastā, jo tas atrodas blakus koši violetas krāsas kultūras namam. Ko apskatīt Zasā? Izlokiet kājas, pastaigājoties pa Zasas parku, iepazīstiet senos sēļu amatus un iegādājieties brīnumskaistus traukus amatniecības centrā Rūme vai dodieties izjādē pa Zasu zirga mugurā. 

Tiem, kas vēlas izbaudīt lauku mieru un romantiku, jādodas uz sēļu sētu Gulbji. Tās saimniece ir harismātiska kundze, kas ne tikai aizraus jūs ar interesantiem stāstiem par savu saimniecību un tās viesiem, bet cels galdā visīstākos sēļu gardumus: batviņu zupu, sēļu cepelīnus, guļbešņīkus, rāceņu zupu, sautētas pupas un pat tādus brīnumus kā karsētas bērzu sulas un rabarberu kvasu. Bet pats maģiskākais piedzīvojums būs iespēja vakarā izbaudīt melno pirti, dzert turpat pļavā salasītas zāļu tējas un ieelpot lauku mieru. Baudiet atpūtu divatā, kopā ar bērniem vai draugu kompānijā, jo mājas saimniece piedāvā naktsmājas līdz par 20 cilvēku lielām grupām. 

Turpinot gastronomisko ceļojumu pa Sēliju, aicinu doties Dvietes virzienā, pa ceļam piestājot Rubenē, lai apskatītu dabas parku. Starp citu, šo vietu Sēlijas novadā nebaidīšos saukt par leģendāru, jo gadiem ilgi viens no novada gaidītākajiem pasākumiem ir mūzikas festivāls Mazā ziņģe, kas ik gadu jūlijā notiek Rubenes dabas parka estrādē. Ja piedzīvot izbaudīt īstu lauku zaļumballi, atzīmējiet sev kalendārā, ka jūlijā jābrauc uz Rubeni.

(Šis ir tikai raksta sākums. Visu par to, ko vērts redzēt Sēlijā, lasi žurnālā !)

Attēlā  - Krustpils pils. Foto: Kaspars Siliņš