Dana ar kasti

— Dana Gulbe

Dana ar kasti

— Dana Gulbe

Raksts

Publicēts: 31 marts, 2020

Kategorija: Žurnālā

Dalies

Es esmu Dana, un man patīk kārtot. Kad patikšana kļuva pavisam liela, es pieliku savam vārdam “ar kasti”. Lai mani pazītu, lai pasmaidītu, lai pajautātu: “Kāpēc kaste?”

Nu, redz, kaste ir universālais rīks priekšmetu organizēšanā, bet ne tikai. Kaste manā izpratnē ir simbols robežām, noteiktībai un sakārtotībai. Mēs esam raduši dzirdēt “domā ārpus kastes”, “nedzīvo kā kastē”, ar to saprotot, ka jābūt brīvam, radošam un nepiesaistītam. Un tā ir taisnība! Tomēr laiks, kurā dzīvojam, ir pārsātinātu pieredžu pilns. Izvēles, iespējas, piedāvājumi — ir viegli apjukt, ir viegli noiet no ceļa, ir viegli pazaudēt sevi. Reizēm viss, ko gribas, ir drošība, miers un sava telpa, kas kā kastes sienas pasargā un sakārto.

Man ir grūti noticēt cilvēkiem, kuri apgalvo, ka labi jūtas nekārtībā. Cilvēka ķermenis, daba un procesi tajā ir neticami sakārtoti, pilnīgi visam ir sava noteikta vieta, un nav itin nekā lieka. Arī kārtība vidē tāpēc, manuprāt, ir dabiska tieksme, ko diemžēl, tāpat kā daudzus citus dabiskos impulsus, nomāc laiks, kurā dzīvojam. Mēs pērkam lietas, ko mums nevajag, izvēlamies lielu māju, ko nespējam uzturēt kārtībā, dzīvojam dzīvi, kurā lēmumus pieņem sociālie mediji un reklāmas, nevis mēs paši. Tādējādi mājas, kurās mums būtu jājūt miers un pacilātība, kļūst par nebeidzamu karalauku, kur vienā pusē esi tu, bet otrā — mantu kalni un nekārtība. Ir tādi, kuri atmet ar roku un pieņem lielāku vai mazāku hao­su istabā par normu. Apnīk cīnīties. Iespējams, cilvēkam jau drīz iekšā kaut kas sāk gruzdēt, traucēt, rīvēties, un cēloni viņš meklē visur, izņemot pašu redzamāko vietu — savu acu priekšu, savu māju. Es nedomāju, ka sakārtota māja var atrisināt visas dzīves problēmas, taču tas ir ļoti labs sākums.

Kanādiešu klīniskais psihologs Džordans Pītersons (Jordan Peterson) kādā intervijā izteica brīnišķīgu domu. Atbildot uz jautājumu, ar ko sākt cilvēkam, kurš dzīvē jūtas pilnīgi apjucis un kuram pazudusi jebkāda motivācija strādāt un dzīvot, viņš teica: “Sakārto savu istabu!” Kad prātā ir apjukums, ir ļoti grūti, pat neiespējami izmantot to pašu prātu, lai kaut ko sakārtotu. Priekšmeti atšķirībā no emocijām un sajūtām ir taustāmi, reāli un fiziski. Tu piecēlies, paņēmi rokās, izmeti vai noliki savā vietā. Caur šādām mazām darbībām, kā apgalvo Pītersons, cilvēks atgūst kontroli pār savu dzīvi. Ja tu spēj uzņemties atbildību par savu drēbju skapi, tu drīz spēsi uzņemties atbildību par savu emocionālo pasauli.

Es aizraujos ar kārtošanu, jo redzu tajā dziļumu un jēgu, kas arī man tik ilgi bijusi paslēpta. Šāda apjausma manā dzīvē ir jauna, lai gan kārtot paticis vienmēr. Atceros, bērnībā man bija grāmata. Tajā starp dažādiem padomiem, kā pieklājīgi uzvesties bērniem, bija atvērums ar divām lielām ilustrācijām. Vienā pusē redzama bērnistaba, kurā valda haoss: rotaļlietas mētājas pa grīdu, gulta sajaukta, zīmuļi izbērti uz galda. Otrā pusē tā pati istaba, tikai sakārtota. Es šo grāmatu neesmu redzējusi gadiem, bet, šķiet, pat tagad atceros, ar kādu baudu un pacilātību skatījos uz ieviesto kārtību tajā grāmatas attēlā. Ir pagājuši 25 gadi, un šodien es rakstu, vadu lekcijas un konsultēju, kā ieviest un uzturēt kārtību mājās. Bērnības sajūta nekur nav pazudusi. Tā tikai kļuvusi lielāka, plašāka un daudz filozofiskāka, nekā jebkad būtu spējusi iztēloties. Un liela nozīme te bijusi Marijas Kondo grāmatai.

Marija Kondo, kas klusā apsēstībā kopš piecu gadu vecuma kārtojusi visu, kas vien bijis pa rokai, nāk no minimālisma un kārtības zemes Japānas. Tieši tur viņa izstrādājusi nu jau pasaulslaveno Konmari metodi, kas sola “sakārtot pasauli”. No jebkuras citas kārtošanas metodes šī atšķiras ar milzīgu uzsvaru uz katra kārtotāja emocijām un jūtām. Arī mani aizrāva ne jau perfekti salocītie krekliņi vai shēma, pēc kuras mest ārā mantas, bet gan ieguvums emocionālajā pasaulē, ko kārtošana piedāvā. Protams, Konmari metodi izmēģināju uz savas ādas. Tad sekoja draugi, ģimene, un nu jau mani uzrunājuši arī svešinieki. Ikvienam es meklēju un atrodu īstos vārdus un īsto pieeju, lai kārtība viņa mājās būtu nevis skaista bilde, kas pēc dažām dienām pazūd, bet gan dabisks un paliekošs stāvoklis.

Konmari metode ir mans galvenais iedvesmas avots, tomēr es eju savu ceļu, sakārtojot mājas un pasauli. Viena no šķautnēm, kas man ir ārkārtīgi svarīga, tomēr Konmari metodē maz pieminēta, ir ekoloģiskais faktors. Kad savos ierakstos aicinu cilvēkus mest ārā visu lieko, var šķist, ka kārtošanai nav nekāda sakara ar pasaulē aktuālo bezatkritumu (zero waste) kustību. Patiesībā es domāju, ka kārtošana, par kuru runāju es, ir pirmais solis, lai sāktu dzīvot bez atkritumiem. Izstāstīšu, kāpēc.

Kad esmu pie kāda mājās, mēs vienmēr sākam ar izmešanu. Tas nenozīmē samest visu vienā melnā maisā un iegrūst konteinerā. Noteikti ne. Izmest nozīmē ziedot, atdāvināt, sūtīt uz pārstrādi, katrā ziņā dabūt ārā no savas mājas. Tas ir sāpīgs kārtošanas solis. Esmu pieredzējusi, ka atdoti tiek jauni, no kastes vēl neizņemti zābaki, drēbes ar cenu zīmēm, nelietoti trauki un virtuves tehnika, grāmatas, žurnāli un daudz citu lietu. Tie visi ir priekšmeti, par kuriem savulaik tika iztērēta nauda un laiks. Šie priekšmeti stāvēja un aizņēma vietu, bet galu galā nespēja izturēt Konmari metodes galveno jautājumu “Vai tas man rada prieku?”. Es vienmēr aicinu sāpīgo izmešanas brīdi izlaist caur sevi dziļi un pamatīgi. Esmu pārliecināta, ka, tikai piedzīvojot šādu grandiozu sava laika un naudas izmešanu, ir iespējams uzsākt ceļu pretī jēgpilnākai pirkšanai un dzīvošanai. Es zinu, kā mainās attieksme pret jaunu lietu iegādi pēc tam, kad esi atdevis vai izmetis vairākus maisus drēbju vai sadzīves priekšmetu.

Saprast, ko tu vēlies un kas tev patiešām patīk, ir, iespējams, galvenais ieguvums, ko sniedz mājas sakārtošana. No sākuma tu sapratīsi, kādas drēbes tev patīk, tad ar laiku — kādas pieredzes, kādi cilvēki, kādi notikumi tev rada prieku. Un beigsi tērēt laiku un spēku nevajadzīgajam. Līdz ar mājas sakārtošanu tu būsi sakārtojis savu dzīvi.


uz visiem lasāmgabaliem

Publicēts: 31 marts, 2020

Kategorija: Žurnālā

Visu rakstu lasiet žurnālā Imperfekt

Rudens 2019

 

Dalies


0 komentāri

Lai komentētu nepieciešams autorizēties.

Ienākt ar E-pastu