Kā justies veselam, kad ir stresa vairāk nekā vajag

— Hosams Abu Meri

Kā justies veselam, kad ir stresa vairāk nekā vajag

— Hosams Abu Meri

Raksts

Publicēts: 06 novembris, 2021

Kategorija: Žurnālā

Dalies

Neplānoti un neprognozēti, nu, jau teju gadu dzīvojam ārkārtīgi saspringtā un stresa pilnā laikā. Mūs katru tas ieteknē citādi. Vieniem saasinās jau zināmas kaites, citiem tās pēkšņi parādās, un noteikti šis laiks ietekmē mūsu visu emocionālo stabilitāti. 

Es esmu ārsts, un es katru dienu eju uz darbu, domājot par to, ka, iespējams, tūliņ sastapšos ar pacientu, kuram ir Covid-19, un kurš par to pagaidām vēl nemaz nenojauš. Tas nozīmē, ka, ļoti iespējams, tā var būt mana pēdējā darba diena uz ilgāku laiku, jo es vienkārši būšu kļuvis par kontaktpersonu, un tāpēc man nāksies pavadīt mājās vismaz desmit dienas. Mūsu ikdiena ir ļoti mainījusies, un, teikšu godīgi, nav viegli aptuveni desmit stundas dienā strādāt ar respiratoru vai speciālo sejas aizsargmasku. Bet tāda ir jaunā realitāte. Mana specialitāte ir gastroenterologs – endoskopists. Gandrīz katru dienu veicu izmeklējumus - endoskopijas, kuru laikā cilvēks elpo un klepo, izdalot siekalu pilienus, un līdz ar to esmu pakļauts ievērojami augstam riskam. Protams, es lietoju individuālos aizsardzības līdzekļus, bet tu jau nekad nevari būt drošs par visiem 100 procentiem. Katras darba dienas beigās jūtu, kā tas ietekmē gan manu emocionālo stāvokli, gan fizisko. Esmu noguris. Reizēm pārguris. Tiesa, tā ir tikai neliela daļa, salīdzinot ar to, kam iet cauri kolēģi, kuri atrodas pirmajās rindās, cīņā pret Covid-19, - rūpējoties par koronavīrusa inficētajiem pacientiem un pakļaujot gan sevi, gan līdz ar to arī savus mīļos ārkārtīgi lielam riskam. Sūtu viņiem vissirsnīgākos cieņas apliecinājumus – katram ārstam un māsiņai – visam medicīnas personālam – jūs esat mūsu varoņi! Nerakstu šo tādēļ, lai biedētu kādu vai lai vēl vairāk palielinātu stresu un bojātu garastāvokli. Nē, tieši pretēji – es gribu dot cerību un pārliecību, ka Latvijas mediķi jebkurā vietā, jebkurā slimnīcā ir gatavi strādāt, palīdzēt un atbalstīt mūsu ļaudis. Tā patiešām ir!

Šajā laikā atkal un atkal daudziem un arī man pašam arvien būtiskāks ir jautājums: ko un kā darīt, lai lieki nebojātu savu veselību fiziski un garīgi? Mēs visi labi zinām, ka ļoti svarīgs ir veselīgs dzīvesveids un veselīga ēšana, - tas ir ir vārdu savienojums, kas teju kļuvis par tādu kā mantru. Bet ko tad tas īsti nozīmē? Es gribētu definēt šos jēdzienus ar to, ka... nav viena universāla veselīga dzīvesveida, kas nodrošinātu mums visiem bezgalīgu un nepārejošu labsajūtu. Ja tāds būtu, to, visticamāk, jau sen patentētu un pārdotu. Tomēr viens gan ir skaidrs – ir ārkārtīgi svarīgi, lai cilvēkam būtu vesels gastrointestinālais trakts, jo tas nodrošina labu veselību. Ko tas īsti nozīmē? Zarnās atrodas daudzi miljoni labo baktētriju. To mēs saucam par mikrofloru. Gadu gaitā ir notikuši daudzi klīniskie pētījumi, kas pierādījuši, ka stabila, normāla mikroflora ir mūsu imūnsistēmas aizsardzības armija. Ja šī mikroflora disbalansējas, tad organismā, jo īpaši kuņģa zarnu traktā var pienākt klāt patogēniskās jeb sliktās baktērijas. Tas var izraisīt hroniskus iekaisumus, uz ko reaģē imūnsistēma un rezultātā parādās dažādas saslimšanas, kā, piemēram, iekaisīgo zarnu slimība, zarnu infekcijas, un vispār cilvēks ir daudz vairāk pakļauts bakteriālu un virālu infekciju riskam kā tādam.

Mikrofloras stabilitāti ietekmē vairāki faktori, bet jo īpaši stress, ikdienas uzturs un, protams, arī tas, vai ilgstoši lietojam kādus medikamentus, jo īpaši, ja tās ir antibiotikas. 

Ja runājam par to, kas ir veselīgs ēdiens, tad var atšķirties no viena cilvēka uz otru, ņemot vērā katra individuālās vajadzības, tomēr daži principi ir universāli. Klīniskie pētījumi rāda, ka diēta spēlē nozīmīgu lomu uz mūsu mikrofloru. Ja rietumpasaulei raksturīgos uztura principus salīdzinām ar Vidusjūras diētu, tad ir pierādīts, ka regulāri un lielā apjomā uzturā lietojot rafinētu cukuru, daudz ogļhidrātu, dzīvnieku olbaltumus, taukainu ēdienu un fast-food, tas var ietekmēt mikrobiota balansu, to izjaucot. Šis disbalanss var izpausties dažādi - kā vēdera pūšanās, mainīga vēdera izeja, arī kā slikts garastāvoklis. Turpretī, ja uzturā pastiprināti lieto tādus produktus kā dārzeņus, sakņaugus un augļus, kuru sastāvā ir dzelzs, cinks, kālijs, kalcijs, vitamīni kā A, C, D un E, un citas minerālvielas, tas viss funkcionē kā antioksidanti, kas uzlabo gan mikrofloru, gan imūnsistēmu kopumā. Jā, es augstu vērtēju Vidusjūras diētas principus un lielā mērā tie veido arī manu ikdienas uzturu. Mani pacienti man reizēm jautā par to, ka Vidusjūras reģiona iedzīvotājiem ir raksturīgi maltītes laikā baudīt arī vīnu, un kā tad ir ar tā ietekmi uz veselību. Skaidrs, ka labs ir viss, kas ar mēru. Runājot par alkoholu, jāņem vērā, ka kuņga zarnu trakts to veiksmīgi var sagremot mazās devās – lūk, arī mērenība. Turklāt, sievietes organisms nevar tikt galā ar līdzvērtīgi lielu alkohola daudzumu, kā vīrieša, tāpēc vēl jo vairāk – mērenība!

Jau minēju, ka lielu ietekmi uz mūsu organismu atstāj stress. Pēdējā laikā parādās interesanti pētījumi par meditācijas ietekmi un epiģenētiskajām izmaiņām. Ko tas nozīmē? Mēs visi nākam šajā pasaulē ar zināmu iedzimtu mantojumu. Liela daļa saslimšanu ir saistīta ar mūsu DNS, ko esam aizguvuši no saviem vecākiem un vecevākiem. Nav iespējams pārliecinoši atbildēt uz jautājumu – vai cilvēks saslims vai nesaslims ar kādu slimību, kas ir bijusi viņa senčiem. Piemēram, vai cilvēkam būs 2.tipa cukura diabēts un ja būs, tad, kādā vecumā – vai tas parādīsies jau 40 gados, bet varbūt pēc 60? 

Mūsu gēnos, kas nosaka to, kāds ir mūsu organisms un kā tas darbojas, ir receptori, ko, izrādās, mēs varam pozitīvi ietekmēt ar meditācijas palīdzību. Citiem vārdiem sakot, ar meditācijas palīdzību ir iespējams samazināt iekaisuma procesus organismā un tādējādi veiksmīgāk cīnīties ar dažādām saslimšanām vai aizkavēt to iestāšanos. Protams, par šo jautājumu būs vēl daudz pētījumu, diskusiju un analīžu. Daudz kas pagaidām vēl nav skaidrs, bet viens gan ir zināms, - ka mūsu attieksme pret savu organismu un mūsu garīgā un emocionālā stabilitāte ir ārkārtīgi svarīga mūsu imunitātei un organisma spējai cīnīties pret dažādām slimībām. Meditācija pilnīgi noteikti ir labs veids, kā menedžēt stresu, un, iespējams, tā dod vairāk un būtiskākus ieguvumus, nekā tikai garīgu līdzsvaru.

Rezumējot būtiskāko, - zarnu mikrobiota, diētas izvēle, emocionālā stabilitāte, normāls miegs (7-8 stundas) un regulāras fiziskās aktivitātes patiešām ir mūsu atslēga uz labu veselību. Tieši tik vienkārši – jautājums, cik apzinīgi mēs pret to attiecamies. 

Kā gastroenterologs vēlos pievērst uzmanību ļoti būtiskām trauksmes pazīmēm, kurām parādoties neatliekot jāvēršas pie sava ģimenes ārsta vai pie ārsta - speciālista. Pirmkārt, mēles krāsa un struktūra. Svarīgi katru dienu spogulī aplūkot savu mēli. Tai jābūt rozā, bez aplikuma. Ja uz mēles parādās aplikums, vai tā kļuvusi balta, tas var liecināt par kuņģa zarnu trakta problēmām.

Otrkārt, neizskaidrojams svara zudums – ja cilvēks ēd kā parasti un neko nav mainījis savā ikdienas rutīnā, bet svars samazinās par vairāk nekā 5 procentiem mēneša laikā, ir jāmeklē iemesls.

Treškārt, parādās rīšanas traucējumi vai grūtības norīt ēdienu, sākot ar sausu līdz arī mīkstam un šķidram ēdienam, - par to operatīvi jākonsultējas ar ārstu.

Ceturtkārt, ja, nemainot uztura veidu, parādās mainīga vēdera izeja un ar asins piejaukumu, steigšus un neatliekot jādodas pie ārsta.

Un vēl - mīļie lasītāji, zinot, ka lielākā daļa no jums ir sievietes, no sirds aicinu rūpēties par savu emocionālo un fizisko veselību ar tik pat lielu aizrautību, kā rūpējaties par savu skaistumu. Jūs esat brīnišķīgas!


uz visiem lasāmgabaliem

Publicēts: 06 novembris, 2021

Kategorija: Žurnālā

Visu rakstu lasiet žurnālā Imperfekt

Ziema 2020

 

Dalies


0 komentāri

Lai komentētu nepieciešams autorizēties.

Ienākt ar E-pastu