Mamuta stiepējas

— Ansis Kalējs

Mamuta stiepējas

— Ansis Kalējs

Raksts

Publicēts: 04 novembris, 2019

Kategorija: Žurnālā

Dalies

Foto: Shutterstock

Saskaņā ar tradicionālo ģimenes modeli naudas pelnīšana ir galvenokārt vīrieša atbildība, taču mūsdienu ekonomikā arvien vairāk ir ģimeņu, kurās sieviete pelna vairāk (dažkārt pat krietni vairāk) nekā vīrietis. Un abiem ir vajadzīgas pamatīgas diplomāta iemaņas, lai šī kutelīgā situācija nenovestu pie attiecību kraha.

Dzimumu līdztiesības aktīvistes nereti atgādina, ka darba tirgū sievietes ir neizdevīgākās pozīcijās, jo saņem mazāku atalgojumu, attiecīgi arī vecumdienās viņām nav tik liela pensija. Statistika apstiprina šo novērojumu, jo Latvijā vidējais sieviešu atalgojums ir par 17% zemāks nekā vīriešiem. Tam ir dažādi iemesli, piemēram, sievietes var atlicināt mazāk laika karjeras veidošanai, ko ietekmē grūtniecība un bērnu aprūpe. Tāpat joprojām ir vērojama dzimumu segregācija dažādās profesijās – tādi “sieviešu darbi” kā medicīnas māsas un bērnudārza audzinātājas pārsvarā ir slikti apmaksāti, bet tādās dāsni atalgotās profesijās kā jūrnieki, celtnieki, lidmašīnu piloti un IT speciālisti dominē vīrieši (lai gan Latvijā arī dažas “vīriešu profesijas”, piemēram, policisti un ugunsdzēsēji, nevar lepoties ar labu atalgojumu).

Par algu melo tāpat kā par seksu

Lai gan satraukums par sieviešu diskrimināciju darba tirgū ir pamatots, daudz mazāk tiek runāts par medaļas otru pusi – arvien vairāk ir tādu pāru, kurā sievietei ir gan augstāks sociālais statuss, gan lielāki ienākumi nekā vīrietim. Pretējs variants tiek uzskatīts par “dabisku” un pašsaprotamu, bet ģimenes modelis, kurā galvenā pelnītāja ir sieviete, daudziem joprojām šķiet dīvains un nepieņemams. Šādu ģimeņu ir gana daudz, bet par tām ir mazāk zināms, jo neviens vīrietis nestaigā apkārt, lepodamies, ka viņam ir mazāka alga nekā sievai. Patiesību sakot, pētījumi rāda, ka šādā situācijā abi dzimumi nedaudz piemelo apkārtējiem – vīrieši stāsta, ka viņiem ir lielāka alga nekā patiesībā, savukārt sievietes nosauc mazāku skaitli. Tas ir līdzīgi kā jautājumā par seksa partneru skaitu – vīriešiem ir tendence uzdot vēlamo par esošo un piepušķot šo skaitli, savukārt sievietes nereti izvēlas noklusēt patiesību, lai partnera un sabiedrības acīs saglabātu “pareizās meitenes” tēlu.

Pētījumi rāda, ka Latvijā sieviešu īpatsvars vadītāju amatos ir lielākais Eiropas Savienībā (47% jeb gandrīz puse vadītāju ir sievietes), kas paver iespēju pretendēt uz labāku atalgojumu. Vēl pirms nepilna gadsimta vairākums sieviešu Latvijā bija mājsaimnieces, kas vispār nestrādāja algotu darbu, bet tagad abi dzimumi bieži vien ir mainītās lomās: sieviete pelna naudu, bet vīrietis iejūtas mājsaimnieka lomā. Ne vienmēr tā ir brīvprātīga izvēle, jo dažkārt vīrietis vienkārši nevar atrast darbu vai strādā slikti atalgotā profesijā, tāpēc sievietei nekas cits neatliek, kā vien kļūt par galveno “mamuta stiepēju” ģimenē.

Diemžēl šis modelis ir pretrunā ar tradīcijām un ģimenes uzbūves principiem, kas veidojušies gadsimtu laikā. Tiesa gan, arī senākos laikos priekšstats par vīrieti kā galveno ģimenes apgādnieku ne vienmēr bija gluži precīzs. Jā, pirmatnējā kopienā vīrietis gāja medībās un centās papildināt gaļas krājumus ar mamutiem un citiem zvēriem. Taču medības ir bīstams un neprognozējams pārtikas ieguves veids – kādreiz paveicās tikt pie lielā medījuma, bet citreiz nācās atgriezties savā alā ar tukšām rokām. Tad nu sievietes, kas “niekojās” ar ogu vākšanu un dārzeņu audzēšanu, patiesībā deva pat lielāku pienesumu kopējam katlam. Kopš tā laika pagājuši gadu tūkstoši, bet vīriešu un sieviešu “programmatūra” daudz nav mainījusies: sievietes dod priekšroku stabilam ienākumu avotam, tāpēc, piemēram, biežāk strādā valsts iestādēs, kur ir lielākas sociālās garantijas, savukārt vīrieši ir gatavi riskēt, dibināt savus uzņēmumus, lai mēģinātu vairāk nopelnīt.

Vēlmes nesaskan ar realitāti

Senos laikos daiļā dzimuma pārstāves meta acis uz veiklāko mamuta mednieku, savukārt mūsdienās galvenais resurss ir nauda, tāpēc loģiski, ka sievietes vēlas dibināt ģimeni ar vīrieti, kurš ir spējīgs pietiekami nopelnīt. Dažiem vīriešiem patīk žēloties, ka mūsdienās vairākums sieviešu ir mantkārīgas, viņas interesē tikai nauda un šādām sievietēm spēcīgākā erogēnā zona ir vīrieša naudas maks. Taču tas ir visnotaļ kļūdains priekšstats par sieviešu motivāciju – jā, ir atsevišķas “zeltraces”, kuras nekad mūžā nav strādājušas algotu darbu un sapņo par greznu dzīvi uz vīrieša rēķina, taču lielākā daļa sieviešu vienkārši vēlas vīrieti, kurš būtu spējīgs sagādāt pietiekamus iztikas līdzekļus savai ģimenei. Šāda vēlme ir pilnīgi saprotama, jo pati sieviete grūtniecības un bērna kopšanas laikā nevar pelnīt naudu, tāpēc rēķinās ar vīrieša atbalstu.

Protams, mūsdienu sievietes vairs nav pilnībā atkarīgas no vīrieša ienākumiem, jo ir bērna kopšanas pabalsts un citas sociālās garantijas, tomēr tradicionālais priekšstats par vīrieti kā galveno ģimenes apgādnieku nekur nav pazudis. Tāpēc gandrīz visi vīrieši un vairākums sieviešu vadās pēc uzskata, ka vīrietim ir jāmāk nopelnīt vairāk nekā sievietei, lai gan darba tirgū arvien uzskatāmāk parādās pavisam cita realitāte. Mūsu likumos ir nostiprināts dzimumu līdztiesības princips, tāpēc sievietei par to pašu darbu nedrīkst maksāt mazāk nekā vīrietim. Šis princips ir godīgs un absolūti pamatots, taču vienlaikus veidojas disonanse starp atsevišķu indivīdu un sabiedrības vēlmēm. Raugoties no visas sabiedrības interesēm, ir vēlams samazināt sieviešu un vīriešu atalgojuma atšķirības, lai vairs nebūtu sākumā minētās 17% atšķirības, taču individuālā līmenī reti kura sieviete būs sajūsmā, ja vīrs pelnīs mazāk nekā viņa pati. Un tādu vīriešu būs gana daudz, jo visi jau nevarēs būt uzņēmēji un labi atalgoto darbu veicēji.

Skaudības velniņš

Situācija, kad sieviete pelna vairāk nekā viņas vīrietis, ir nopietns pārbaudījums vīrieša pašapziņai un pāra attiecībām, jo mēs esam pieraduši, ka vīrieša vērtību galvenokārt nosaka panākumi karjerā un naudas pelnīšanā. It kā nepietiktu ar to, ka statusa salīdzināšana un “mērīšanās ar krāniņiem” notiek ar draugiem, paziņām un kursabiedriem, pēkšņi vēl izrādās, ka arī mīļotā sieviete izrādījusies veiklāka un apķērīgāka! Atceros, ka biju diezgan šokēts, kad uzzināju, cik patiesībā pelna mana draudzene Laura. Viņa strādāja par projektu vadītāju, un man bija nojausma, ka viņas alga varētu būt lielāka par manējo. Taču negaidīju, ka tā būs divas vai pat trīs reizes lielāka! Nē, man, protams, bija prieks par Lauru, ka viņai izdevies iekārtoties labā vietā, taču, ja runājam pilnīgi godīgi, neiztiku arī bez zināmas devas skaudības.

Par laimi, šķiet, Laura īsti nezināja, kāda ir mana alga (kas gan arī nebija mizerabla), jo attiecību sākumā un vēlāk ikdienā mēs par šo jautājumu nerunājām. Mums katram bija savs bankas konts, dažādus rēķinus mēs apmaksājām pārmaiņus, arī izdevumus par pārtiku sedzām abi. Par maltītēm restorānos parasti maksāju es; tā ir vispārpieņemta prakse, ka sagatavoto rēķinu viesmīlis pasniedz vīrietim, dažos restorānos sievietēm pat tiek izsniegta ēdienkarte, kurā cenas nemaz nav norādītas. Tajās reizēs, kad par vakariņām maksāja Laura, jutos diezgan neveikli – it kā būtu kādas bagātas sievietes mīļākais. Par lielākiem pirkumiem lēmumus parasti pieņēma Laura, piemēram, tieši viņa izvēlējās, kādas markas automašīnu mums iegādāties. Ikdienā mūsu ienākumu atšķirības nebija pārāk jūtamas, bet dažkārt tomēr jutu, ka manas finansiālās iespējas netiek līdzi Lauras dzīves vērienam. Piemēram, viņa gribēja braukt ceļojumā uz Indonēziju, bet man tobrīd šāds brauciens nebija pa kabatai, tāpēc sameloju, ka man nepatīk karstums un Indonēzija mani nemaz nevilina. Zināms pārbaudījums bija arī dāvanu iegāde draudzenei, jo nācās aizdomāties, vai tik izraudzītā dāvana nebūs pārāk lēta.

Alfonsi un parazīti

Mūsu attiecības vēlāk izjuka citu, ar naudu nesaistītu iemeslu dēļ, bet varu teikt, ka kopdzīve ar sievieti, kura pelna krietni vairāk par mani, tiešām ir nopietns pārbaudījums pašapziņai. Protams, ir arī tādi vīrieši, kuri nemokās ar šādām pārdomām, gluži pretēji – viņi ar lielāko prieku iekārtojas pilnā sievietes apgādībā un dzīvo uz viņas rēķina. Šāds modelis ir sastopams ne tikai pie bagātniecēm, kas ievieš sev izskatīgus “cukurpuisīšus”, bet arī pie gluži parastām sievietēm, kurām gadījies sapīties ar sliņķiem un neveiksminiekiem, kas gadiem ilgi nevar sameklēt savām ambīcijām atbilstošu darbu. Tā nu viņi ilgstoši parazitē uz sievietes rēķina, līdz pienāk brīdis, kad viņa nonāk pie atziņas, ka nav jēgas auklēties ar vīrieti, kurš ir kā vēl viens bērns. Pat sekss ar tādu vairs nešķiet pievilcīgs, jo... kā gan var iekārot tādu bezmugurkaulnieku?

Ja pārī ir satikušies cilvēki no dažādiem plauktiņiem, atšķirīgais ienākumu līmenis var kļūt par vienu no nesaskaņu iemesliem. Jau padomju laikā bija gadījumi, kad vīrs krāvējs vai gaļas izcirtējs pelnīja daudz vairāk par sievu skolotāju vai grāmatvedi. Taču mūsdienās augstāks izglītības līmenis pārsvarā gadījumu nozīmē arī labākas karjeras iespējas un lielāku atalgojumu. Savukārt tas nozīmē, ka nākotnē būs arvien vairāk pāru, kuros sieviete pelnīs vairāk par vīrieti, jo tagadējo studentu vidū pārliecinošā vairākumā ir sievietes (patlaban Latvijā augstākā izglītība ir 35% sieviešu un 22% vīriešu).

Divkārša nasta

Ģimenes modelis ar sievu kā galveno pelnītāju nozīmē, ka abiem dzimumiem nāksies pierast pie šīs situācijas un mainīt savus ieradumus. Piemēram, kāpēc gan vīrietis nevarētu kļūt par mājsaimnieku un uzņemties galvenās rūpes par bērnu audzināšanu? Pagaidām šāds modelis ir diezgan rets izņēmums, un vīriešiem, kuri izvēlējušies palikt mājās ar bērniem, nākas saskarties ar sabiedrības neizpratni. Jo tradicionāli tiek pieņemts, ka rūpes par māju un bērniem ir sievietes lauciņš. Latvijā ar mājsaimniecības darbiem vismaz stundu dienā nodarbojas 83% sieviešu un tikai 44% vīriešu.

Tām sievietēm, kuras guvušas panākumus karjerā, nereti nākas uzņemties divkāršu nastu, jo papildus darba pienākumiem jārūpējas arī par ģimenes ligzdas uzturēšanu. Interesantu gadījumu no savas pieredzes žurnālistiem atstāstīja starptautiskā koncerna PepsiCo prezidente Indra Nūji: “Kad mani iecēla par uzņēmuma vadītāju, vakarā es pārnācu mājās un pie durvīm satiku māti, kurai teicu: “Mammu, man ir lieliskas ziņas!” Viņa atbildēja: “Lieliskās ziņas var pagaidīt, bet tu varētu aiziet uz veikalu pēc piena, ko mums vajadzēs brokastīs.” Es prasīju: “Vai tad mans vīrs nav mājās?” – “Viņš atnāca pirms pāris stundām.” – “Kāpēc tad viņš nevar aiziet pēc piena?” – “Viņš ir piekusis.”” Pēc tam māte Indrai, kuras atalgojums ir gandrīz 30 miljoni dolāru gadā, teikusi: “Darbā tu esi Pepsi prezidente, bet mājās tev jābūt sievai, mātei, meitai. Neviens cits tavā vietā to nedarīs.”

Baidās nokļūt zem tupeles

Protams, bagātnieki var atļauties noalgot aukles un mājkalpotājas, kas palīdzēs tikt galā ar sadzīves pienākumiem, bet ģimenēs, kam nav tik liela rocība, nākas pašiem vienoties par pienākumu sadali. Diemžēl pētījumi rāda, ka vīrieši, kuri pelna mazāk nekā sieva, nevis uzņemas lielāko daļu mājas soļa, bet tieši otrādi – cenšas izvairīties no mājsaimniecības darbiem. Tādējādi viņi it kā mēģina iespītēt sievietei un pierādīt, ka nav nokļuvuši zem sievas tupeles. Un arī sievietes pašas nereti jūtas vainīgas par atšķirīgo ienākumu līmeni, tāpēc nemaz neprasa, lai vīrs vairāk palīdzētu mājas darbos. “Viņš jau tāpat jūtas apdraudēts, jo esmu galvenā pelnītāja ģimenē. Es nevaru likt viņam vēl arī tīrīt tualetes podu!” – šādu sieviešu loģiku intervijā CNN izklāsta Konektikutas Universitātes profesore Kristīna Munša. Pētnieki secina, ka šādās ģimenēs vienīgais izņēmums ir ēst gatavošana – jo vairāk sieva ir aizņemta darbā, jo aktīvāk vīrietis darbojas virtuvē. Pēc pētnieku domām, šāda rosība skaidrojama ar faktu, ka mūsdienās ēst gatavošana vairs netiek uzskatīta tikai par sievietes darbu; to var uztvert arī kā aizraujošu un vīrišķīgu nodarbošanos, ar ko vīrietis var lepoties.

Tomēr kopumā secinājumi, kas izriet no pētījumiem par pāriem, kuros sieviete pelna vairāk nekā vīrietis, nav pārāk iepriecinoši. Piemēram, aptaujas rāda, ka šādās ģimenēs gan sievietes, gan vīrieši biežāk ielaižas ārlaulības sakaros. Vīrietis, kurš ir atkarīgs no sievas ienākumiem, viņai bieži vien vairs nešķiet seksuāli pievilcīgs, savukārt vīrs ar mīļākās ieviešanu cenšas stiprināt savu vīrišķību un pierādīt, ka viņš tomēr ir spējīgs piesaistīt citu sieviešu uzmanību. Interesanti, ka tradicionālā ģimenes modelī, kur sieviete ir finansiāli atkarīga no vīrieša, sievietes daudz retāk riskē iesaistīties ārlaulības sakaros, jo baidās, ka vīrs nepiedos sānsoli.

Maksā alimentus bijušajam vīram

Kā liecina Čikāgas Universitātes pētījums, ģimenēs, kurās vīrs pelna mazāk par sievu, ir daudz lielāks laulības šķiršanas risks, kas šādā situācijā pieaug pat par 50%. Pētnieki secina, ka šāds ģimenes modelis bieži vien izraisa neapmierinātību abām pusēm: vīrietim pazeminās pašapziņa, viņš ieslīgst depresijā, savukārt sieviete ir pārstrādājusies, un viņai šķiet, ka vīrs viņu pietiekami neatbalsta. Pēc laulības šķiršanas daļu turīgo sieviešu gaida vēl kāds nepatīkams pārsteigums – rietumvalstīs arvien biežāki ir gadījumi, kad vīrieši mēģina piedzīt alimentus no bijušās sievas, turklāt ne tikai bērnu uzturēšanai, bet arī kā kompensāciju par atbalstu, ko snieguši sievai, kamēr viņa bija aizņemta ar karjeras veidošanu.

Tādējādi sievietēm nākas pārliecināties, ka ģimenes galvas un galvenās pelnītājas statuss nozīmē ne tikai varu un privilēģijas, bet arī arvien vairāk atbildības un pienākumu. Ne velti kāds Dānijā veikts pētījums atklāja, ka sievietēm, kuras ir galvenās pelnītājas ģimenē, biežāk nākas mocīties ar stresu, nogurumu un bezmiegu. Savukārt viņu vīri biežāk vēršas pie ārsta, žēlojoties par erekcijas traucējumiem.

Laulību konsultanti gan mierina, ka atalgojuma atšķirības sievietēm un vīriešiem nenozīmē nenovēršamu attiecību krahu. Viņi uzsver, ka nauda nebūt nav vienīgais līdzeklis, ar kura palīdzību vīrietis var izrādīt rūpes par sievieti. Lai iepriecinātu mīļoto sievieti, nav obligāti tērēties dārgām dāvanām. Dažkārt pietiks, ja pēc nogurdinošas darba dienas sagaidīsi viņu mājās ar skaistiem ziediem, garšīgām vakariņām un atslābinošu masāžu. Galvenais, lai tas nāktu no sirds.

Sieviešu un vīriešu atalgojums Latvijā

Atalgojums, ko saņem darba ņēmēji (pirms nodokļu nomaksas)

Atalgojums
Sievietes
Vīrieši
Līdz 500 eiro
36,2%
32,7%
500 līdz 700
17,1
13,8
700 līdz 1000
20,8
20,5
1000 līdz 1500
15,8
17,7
1500 līdz 2000
5,3
7,2
Virs 2000
4,7
8,1

Avots: Centrālā statistikas pārvalde, 2017. gada dati


uz visiem lasāmgabaliem

Publicēts: 04 novembris, 2019

Kategorija: Žurnālā

Visu rakstu lasiet žurnālā Imperfekt

Rudens 2018

 

Dalies


0 komentāri

Lai komentētu nepieciešams autorizēties.

Ienākt ar E-pastu