Porno eksperiments

— Leonards Skudra

Porno eksperiments

— Leonards Skudra

Raksts

Publicēts: 02 aprīlis, 2020

Kategorija: Žurnālā

Dalies

Senāk pēc pornogrāfijas bija jādodas uz preses kiosku vai intīmpreču veikalu, bet mūsdienās tā neierobežotā daudzumā pieejama internetā. Un tas neizbēgami ietekmē vīriešu attieksmi pret seksu un sievietēm.

Mana bērnība aizritēja laimīgajā padomju zemē, kur “seksa nebija” un pat salīdzinoši nekaitīgās Jāņa Zālīša grāmatas Mīlestības vārdā ilustrācijas tika uzskatītas par darbaļaužu prātiem kaitīgu neķītrības izpausmi. Savukārt par īstās pornogrāfijas izgatavošanu un izplatīšanu draudēja pat kriminālatbildība, tāpēc parasts pilsonis no šāda veida materiāliem bija pasargāts.

Neatceros, ka bērnībā būtu spēlējis “dakteros”, bet pusaudžu vecumā man parādījās interese par meitenēm un viņu anatomiju. Pat ļoti tikumīgie padomju žurnāli ik pa laikam publicēja sieviešu aktus kā mākslas foto, kas man un citiem pusaudžu vecuma puikām bija īsts dārgums. 90. gadu sākumā, kad padomju režīms piedzīvoja sabrukumu, atvērās gadu desmitiem slāpētās seksuālās revolūcijas slūžas un no izvirtušā kapitālisma zemēm arī Latvijā ienāca erotiskie žurnāli. Atceros, ka manās rokās nonāca žurnāla Playboy numurs, kas izpelnījās atzinību ne jau tekstu kvalitātes dēļ (no atmiņas izgaisis, kādā valodā tas bija; iespējams, es tekstus nemaz nesapratu). Toties žurnālam bija pievienots smaržu paraudziņš, un vēl tagad atceros to patīkamo aromātu.

Sajutuši lielo pieprasījumu, drīz vien sarosījās arī pašmāju darboņi, un tirgū nonāca žurnāli Laterna, Princese, Sexer, Žirafe, kam nācās konkurēt ar poļu pornožurnāliem, kas bija apveltīti ar tādiem vilinošiem nosaukumiem kā Extasy, Cats un tamlīdzīgi. Šie žurnāli bija daudz atklātāki par salīdzinoši izsmalcināto Playboy, jo sieviešu dzimumorgānus un seksa pozas varēja aplūkot visā krāšņumā. Pornožurnālu pārdošana nepilngadīgām personām bija aizliegta, taču preses kiosku darbinieces pievēra acis uz pusaudžu miesaskāri. Arī man bija kauns pirkt šādus žurnālus, bet dažkārt tomēr spēju pārvarēt biklumu.

Porno eksperiments

Nesen, uzmetot acis kiosku augšējiem plauktiem, ar izbrīnu konstatēju, ka pornožurnāli vēl nav izmiruši kā dinozauri, lai gan pats jau teju divdesmit gadu tādus neesmu pircis. Acīmredzot pie mums vēl ir gana daudz pensijas vecuma onkuļu, kas nav atklājuši internetu. Arī seksa kanālus kabeļtelevīzijā neesmu skatījies gadiem ilgi, jo šķiet, ka internets tos ir pilnībā izkonkurējis.

Kādreiz pēc seksa video bija jādodas uz videonomas punktiem vai intīmpreču veikaliem, bet mūsdienās tie ir pieejami 24 stundas dienā septiņas dienas nedēļā, nemaz neizejot no mājas. Patiesībā tagad ar cilvēci notiek milzīgs eksperiments, ko nodrošina brīvā un absolūti netraucētā pornogrāfijas pieejamība. Lai skatītos porno, vairs pat nav vajadzīgs dators, jo pētījumi rāda, ka 75% lietotāju pornogrāfiju skatās savā viedtālrunī vai planšetē. Un šo iespēju izmanto tiešām daudzi, jo aptaujas liecina, ka vairākums cilvēku izmanto pornogrāfiju savu seksuālo vēlmju apmierināšanai. Piemēram, saskaņā ar Journal of Sex & Marital Therapy publicētās aptaujas datiem pēdējā pusgada laikā pornogrāfiju vismaz reizi skatījušies 98% vīriešu un 73% sieviešu. Viena no lielākajām interneta pornogrāfijas vietnēm Pornhub.com katru gadu publicē statistiku par savas lapas apmeklējuma tendencēm. Piemēram, pagājušogad šajā vietnē reģistrēti 28,5 miljardi viesu jeb vidēji 81 miljons apmeklētāju dienā. Katrs no viņiem šajā lapā pavadīja vidēji desmit minūtes.

Mammuči un resnītes

Viens no interneta pornogrāfijas plusiem ir tas, ka pārsvarā gadījumu par to nav jāmaksā, ja vien lietotājam nav kādas ļoti specifiskas vēlmes. Tas sagādā lielas galvassāpes pornoindustrijai, ko skārušas līdzīgas problēmas kā mūzikas ierakstu biznesu – ienākumi samazinās, jo ir milzīgs pirātisma līmenis un internets cilvēkus ir pieradinājis nemaksāt par saturu.

Mūsdienās katrā no šīm interneta vietnēm ir nebeidzams pornopiedāvājuma klāsts, kas ir pieskaņots visām vēlmēm: blondīnes un brunetes, baltās un melnās, jaunas un vecas, tievas un resnas, ar lielām un mazām krūtīm. Var apgūt arī dažādu žanru specifisko terminoloģiju, piemēram, BDSM (sasiešana un sadomazohisms), BBW (lielas, skaistas sievietes jeb, vienkārši sakot, resnītes), MILF (“mammucis, ko es gribētu izdrāzt” jeb nobriedušas sievietes, parasti vecumā no 30 līdz 50 gadiem) utt. Arvien populārāks kļūst arī amatieru porno, jo daudziem, arī man riebjas absolūti samākslotais amerikāņu porno ar milzu uzpumpētām silikona krūtīm un pārspīlētu vaidēšanu.

Viena no porno problēmām ir nereālu priekšstatu radīšana par seksu. Piemēram, parastam vīrietim var rasties kompleksi, salīdzinot sevi ar pornoaktieriem, kas apveltīti ar varenu locekli un nebeidzamu erekciju (kas nereti tiek panākta ar tabletēm). Izpētīts, ka vidējā vīrieša dzimumloceklis ir aptuveni 13 cm garš, bet pornoaktieriem tas bieži vien ir garāks par 20 centimetriem. Līdzīgi ir ar sievietēm, kas saskatījušās pornofilmas un nu vēlas iegūt “perfektas krūtis”. Palielinās arī pieprasījums pēc dzimumorgānu plastiskās ķirurģijas, lai izveidotu perfektas kaunuma lūpas. Ja nebūtu porno, daudzām sievietēm droši vien nebūtu ne jausmas, kā izskatās “perfektas kaunuma lūpas”.

Kur pazuda vāverītes?

Ja salīdzina mūsdienu pornogrāfiju ar vecākiem šā žanra paraugiem, uzreiz redzama kāda uzkrītoša atšķirība – sieviešu kaunuma apmatojums. Padomju laika sieviešu aktu fotogrāfijās modelēm bija dabisks, kupls apmatojums, bet tagad pārsvarā gadījumu “vāverītes” vietā ir “vardīte”, jo kaunuma apmatojums gandrīz pilnībā izgājis no modes. Lielā mērā to noteica tieši pornoindustrija, jo dabiskais apmatojums traucēja uzņemt dzimumorgānu tuvplānus. Protams, kaunuma apmatojuma likvidācijas kampaņu ietekmēja arī citi faktori, piemēram, peldkostīmu modes tendences, bet tagad par standartu kļuvis pilnībā likvidēts apmatojums. Šīs tendences kritiķi apgalvo, ka sievietes šādā veidā apmierina vīriešu pedofilās fantāzijas par mazām meitenēm raksturīgiem dzimumorgāniem. Leģenda vēsta, ka Viktorijas laikmetā kāds ievērojams britu mākslas kritiķis savā kāzu naktī esot bijis šokēts, ieraugot līgavas kaunuma apmatojumu. Viņa priekšstats par sievietes ķermeni bija veidojies no gleznām un statujām, kur tas nebija attēlots. Mūsdienās esam nonākuši pie līdzīgas situācijas – droši vien dažs labs jauneklis noģībtu, ieraugot dabisku sievietes apmatojumu, jo pornofilmās tas nekad nav redzams, ja nu vienīgi īpašā “spalvaino” kategorijā. Taču risks ir mazs, jo tagad tikai retā sieviete uzdrošināsies ataudzēt šādu apmatojumu. Visvairāk baidoties no citām sievietēm, kas viņu nodēvēs par mežoni un netīreli.

Feministes kritizē pornoindustriju, jo lielākā daļa pornogrāfijas patērētāju ir vīrieši un filmas gandrīz vienmēr ir veidotas no vīriešu skatpunkta. Vairākumā gadījumu sievietes ir attēlotas kā prostitūtas, kas ar prieku gatavas apmierināt visas vīrieša iegribas, ieskaitot orālo un anālo seksu, beigšanu uz sejas utt. Pornoklips parasti beidzas ar vīrieša ejakulāciju, bet sievietes orgasms ir otršķirīgs vai arī tiek attēlots ļoti samāksloti. Šo iemeslu dēļ pēdējos gados ir uzplaucis sieviešu veidotā porno žanrs, kurā režisores cenšas uzburt sievietēm tīkamas ainas. Piemēram, sievietēm ir svarīgs arī seksuālo attiecību konteksts un sižets, nevis bezmērķīga kopošanās ar santehniķi vai picas piegādātāju. Līdzīgi kā anekdotē: “Vīrs ar sievu skatās pornofilmu. Pēc laiciņa vīram apnīk, un viņš aicina pārcelties uz gultu, bet sieva saka: “Pagaidi, es gribu noskatīties līdz galam, lai redzētu, vai beigās viņi apprecēsies!””

Anālā realitāte

Taču nav jau tā, ka pornogrāfija interesē tikai vīriešus, jo arvien vairāk to skatās arī sievietes. Piemēram, Pornhub dati izkliedē mītu, ka lesbiešu porno skatās galvenokārt vīrieši. Patiesībā sievietes šo žanru ir iecienījušas divreiz vairāk; acīmredzot daudzām ir fantāzijas par seksu ar sievieti. Ar nenoliedzamu pornoindustrijas ietekmi tiek skaidrota arī anālā seksa augošā popularitāte. ASV veikts pētījums rāda, ka 20 gadu laikā sieviešu īpatsvars, kuras izmēģinājušas anālo seksu, audzis no 16% līdz 40%. Diemžēl pornofilmas rada diezgan nereālu priekšstatu par anālā seksa procedūru, jo video jau netiek rādīts, ka pirms anālā seksa sievietei tiek taisīta klizma vai lietoti atsāpinoši geli, lai paciestu nereti diezgan brutālu apiešanos, pēc kuras sievietei vēl ilgi būs grūti nosēdēt.

Filmās bieži vien attēlots agresīvs sekss, kura laikā sieviete tiek pazemota un iekaustīta (daudzām sievietēm patiešām ir seksuālās fantāzijas par pazemošanu vai pat izvarošanu, bet diez vai viņas gribētu to piedzīvot reālajā dzīvē). Šajā žanrā darbojas arī franču pornofilmu režisors Pjērs Vudmens, kura nagos nonākušas arī daudzas Latvijas daiļavas. Pāris pat ir kļuvušas par šā žanra zvaigznītēm, piemēram, Beāta Undīne un Viola Bailey. Vispār pornoindustrija ir viena no retajām, kur sievietēm maksā vairāk nekā vīriešiem.

Sajūtu notrulināšanās

Kā jau teicu, padomju laikā seksuālo izglītību varēja iegūt no Jāņa Zālīša grāmatas ilustrācijām, bet mūsdienās porno nodrošina daudz uzskatāmākus mācību līdzekļus. Tā kā daudzi vecāki un skolotāji joprojām kautrējas runāt ar bērniem par seksu, par galveno seksuālās izziņas avotu kļuvušas pornofilmas. Ja jums ir pusaudžu vecuma bērni, visticamāk, viņi jau sen ir iepazinušies ar pornolapu saturu. Saskaņā ar Skandināvijas valstīs veiktā pētījuma datiem 99% puišu un 86% meiteņu ir skatījušies pornofilmas jau pirms 16 gadu vecuma. Ja viņi skatītos parastas seksa ainas, tas vēl nebūtu tas briesmīgākais, taču mūsdienās jebkuram pusaudzim ir pieejami ne tikai erotiskie žurnālīši, bet arī smagā pornogrāfija, sākot no fistinga līdz pat “scat” video (nē, labāk nemēģiniet iegūglēt, tas tiešām ir pretīgi). Psihologi brīdina, ka šāda veida pornogrāfija var kaitēt pusaudžu smadzenēm, kas vēl ir augšanas un nobriešanas procesā. Smagā pornogrāfija darbojas līdzīgi kā narkotikas – ar laiku sajūtas notrulinās, tāpēc vajadzīgs arvien spēcīgāks stimuls, lai gūtu baudu. Tas var radīt problēmas, uzsākot seksuālas attiecības ar reālu partneri, kurš nespēj nodrošināt tik spēcīgu stimulu. Mediķi vēsta, ka agrāk impotence bija galvenokārt pusmūža un gados veciem vīriešiem raksturīga kaite, taču tagad arī divdesmitgadnieki arvien biežāk vēršas pie ārsta, sūdzoties par erekcijas traucējumiem. Kā viens no iemesliem tiek minēta sajūtu notrulināšanās pornogrāfijas iespaidā.

Savulaik, kad brīvi pieejamās pornogrāfijas vilnis sāka velties pār pasauli, pornogrāfijas pretinieki apgalvoja, ka porno ietekmē vīrieši pārvērtīsies par miesaskāriem tēviņiem, kas nebūs spējīgi savaldīt savas tieksmes un nemitīgi uzmāksies sievietēm. Taču patiesībā ir noticis tieši pretējais – daudziem vīriešiem pilnīgi pietiek ar porno, kas apmierina visas viņu vēlmes un vajadzības, tāpēc sekss ar īstu sievieti viņiem nešķiet vilinošs. Pornofilmu meitenēm nekad nesāp galva un nesākas mēnešreizes; ja apnīk skatīties uz šo, vari ātri pāriet pie nākamās.

Vai skolās jārunā par porno?

Tāpēc nav brīnums, ka mūsdienās cilvēki arvien retāk nodarbojas ar seksu. ASV veikts pētījums rāda, ka nevainīgo jauniešu īpatsvars pēc 18 gadu vecuma ir palielinājies no 6% līdz 15%; savukārt Japānā pat vairāk nekā 30% jauniešu nekad nav bijis seksa. Daudz vienkāršāk un vieglāk ir dirnēt savā guļamistabā un skatīties internetā porno, nevis iet uz randiņiem un mēģināt kaut ko sabīdīt reālajā dzīvē. Savulaik pētnieki noskaidroja, ka pāriem, kuriem guļamistabā ir televizors, daudz retāk sanāk nodoties mīlas priekiem, bet viedtālruņu un sociālo tīklu laikmetā ir vēl vairāk kairinājumu, kas novērš uzmanību no seksa.

Latvijā un citās Eiropas valstīs, kur jau tāpat ir zems dzimstības līmenis, šīs tendences nešķiet iepriecinošas. Rietumvalstīs jau izskanējuši aicinājumi vidusskolu veselības mācības programmā iekļaut sarunas par pornogrāfiju un tās ietekmi. Citādi veidojas absurda situācija, ka bioloģijas skolotāja niekojas ar prezervatīva uzmaukšanu banānam, bet lielākā daļa skolēnu interneta pornofilmās jau sen iepazinušies ar visiem seksa veidiem (bet ne ar droša seksa principiem un prezervatīviem, jo pornofilmās tie gandrīz nekad netiek izmantoti). Dāņu profesors Kristians Graugārds no Olborgas Universitātes pat ierosinājis, ka pornofilmas varētu izmantot arī mācību procesā, lai palīdzētu jauniešiem kritiski izvērtēt tajās redzamās ainas un saskatīt atšķirību starp pornogrāfiju un reālo seksu. Tas šķiet radikāls priekšlikums, taču ne mazāk radikāls ir veids, kā pornogrāfija jau patlaban maina mūsu priekšstatus par seksu un baudas gūšanas paņēmieniem.

Ko visvairāk skatās pornolapās?

Pieprasītākās kategorijas pornovietnē Pornhub.com

1. Lesbiešu sekss

2. MILF (nobriedušas sievietes)

3. Melnādaino sekss

4. Animētais sekss

5. Japānietes

6. Anālais sekss

7. Vecākas sievietes

8. Lielas krūtis

9. Sekss trijatā

10. Liels loceklis

Avots: Pornhub.com/insights


uz visiem lasāmgabaliem

Publicēts: 02 aprīlis, 2020

Kategorija: Žurnālā

Visu rakstu lasiet žurnālā Imperfekt

Vasara 2018

 

Dalies


0 komentāri

Lai komentētu nepieciešams autorizēties.

Ienākt ar E-pastu