Sāga par ļauno glutēnu

— Ksenija Andrijanova

Sāga par ļauno glutēnu

— Ksenija Andrijanova

Raksts

Publicēts: 29 aprīlis, 2020

Kategorija: Žurnālā

Dalies

Par to, ka glutēns ir kaitīgs, runā visi, kam nav slinkums. Man, uztura speciālistei, šķita, ka ar laiku šī vēsma aizies nebūtībā. Tā es gaidīju gadu, divus, trīs, bet tēma kā bija karsta un aktuāla, tā arī palika. Nekādu izmaiņu, un bezglutēna vēsmu galvenais virzītājs – slavenība Gvineta Paltrova – tieši izlaidusi jaunu šovu, kas viņas tēmām piešķir nebijušu jaudu. Pavisam nesen arī viens latviešu sabiedrībā zināms fizioterapeits uzspridzināja sociālos tīklus, pasakot, ka glutēnu saturošie produkti ir elles ražojums. Bezglutēna trends iet pa planētu, dedzinot aiz sevis rudzu laukus.
Kā ir patiesībā? Palūkosimies, ko saka zinātne. 

Glutēns un celiakija

Glutēns ir olbaltumvielu grupa, kas atrodama graudzāļu dzimtas graudaugos: kviešos, miežos, rudzos, mazākā daudzumā – auzās un ko latvietis labāk pazīst ar nosaukumu “lipeklis”. Tas pats lipeklis, kas veido patīkamas formas un elastības maizīti. Gadu tūkstošiem cilvēki lietojuši uzturā šos produktus. Taču ne visiem gāja tik gludi. Cilvēki ar celiakiju nepanesa glutēnu.

Celiakija ir autoimūna saslimšana, kas rodas cilvēkiem ar ģenētisku noslieci uz to. Pēc statistikas datiem, ar celiakiju slimo 0,5–1% no visiem pasaules iedzīvotājiem. Visbiežāk izplatītie celiakijas simptomi ir caureja, steatoreja (tauku klātbūtne izkārnījumos), svara zudums, vēdera sāpes. 50% no slimniekiem piedzīvo netipiskus simptomus: anēmiju (mazasinību), osteoporozi, dermatītu, neiroloģiskus traucējumus un problēmas ar zobu emalju. Dažiem cilvēkiem ar celiakiju simptomu nemaz nav. Celiakija nebūt nav jauna saslimšana – tā ir tikpat veca, cik maizes patēriņš, un, ja kādam šķiet, ka agrāk tādas nebija, der atcerēties, ka agrāk nebija arī moderno diagnostikas iespēju. Celiakija nav ārstējama, un slimniekiem ir pilnībā jāizvairās no glutēnu saturošajiem produktiem. Kaitīgs var būt pat viens miltu puteklītis. Un tas nav ne joks, ne pārspīlējums. Taču mūsdienās dzirdam viedokli, ka glutēns ir kaitīgs visiem. Pilnīgi visiem. 

Kaitīguma stāsts

Glutēna kaitīguma sāga sākās ar Deivida Perlmutera grāmatu Grain Brain. Iespējams, ticību varēja radīt tas, ka autors ir ārsts. Taču šā ārsta kolēģi īsti neatbalsta viņa uzskatus par graudaugu kaitīgumu. Autors ir sensacionālists – rūpīgi izvēloties tikai viņam izdevīgus pētījumus ar vāju pamatojumu, pieliekot tiem klāt savus secinājumus, viņš radīja sensāciju par graudaugu kaitīgumu. Tam papildus viņš radīja viltus asociācijas – izmantojot pierādījumus par glutēna kaitīgumu celiakijas slimniekiem, apgalvo, ka tas ir kaitīgs pilnīgi visiem. Piemēram, autors pārliecinoši apgalvo, ka glutēns izraisa vecuma demenci, apstiprinot to ar kādu pētījumu. Paanalizēsim to. Pētītā grupa ir ļoti maza – tikai 13 cilvēku. Gluži kā studenta bakalaura darbā. Paši pētījuma autori sensāciju nesola, tikai saka: pastāv iespējamība, ka glutēns veicina vecuma demences rašanos. Un jāpiebilst, ka jau pētījuma nosaukumā ir norāde uz to, ka runa ir par celiakiju, nevis par “visiem, pat veseliem cilvēkiem”.

Varbūt tomēr ir kādi nopietnāki pierādījumi? Pagaidām ir vien teorētiski pieņēmumi. Un katru, pat teorētisku pieņēmumu par glutēna kaitīgumu sensacionālisti uzpūš tik ļoti, ka brīnos, kā tie nepārplīst.

Zinātnieks Alesio Fasano izvirza teoriju par glutēna lomu autoimūnās saslimšanās. Atkārtošos – teoriju, nevis neapgāžamus pierādījumus. Fasano ar kolēģiem ir atklājis zonulīnu – olbaltumvielu, kas var ietekmēt zarnu caurlaidību, izraisot tā sauktās caurumotās zarnas sindromu. Skeptiskāks lasītājs, iespējams, ir apjucis – vai tiešām caurumoto zarnu sindroms ir kas nopietns? Neļauj sagrozīt sev galvu! Zinātnieku vidē tā sauc fizioloģiski iespējamu un normālu zarnu caurlaidību. Patlaban tiek pētīts, vai šī normālā parādība neizraisa autoimūnās saslimšanas. Gala atbildes vēl nav, tiek piedāvāti varianti. Savukārt šarlatāni jau ir pasludinājuši neizpētītu teoriju par patiesību, izdomājot neeksistējošo saslimšanu – caurumoto zarnu sindroms. Nav tāda sindroma. Tiek pētīts, bet nav pierādīts, ka šādā veidā rodas autoimūnās saslimšanas. Bet, paga, kur tad palika glutēns, – jūs jautāsiet. Fasano pieņem, ka viens no faktoriem, kas varētu veicināt paaugstinātu zarnu caurlaidību, ir glutēns. Tikai tāds sīkums – Fasano ņem vērā arī ģenētiku, imunitātes problēmas un vides ietekmi. Taču glutēnofobi šo teoriju jau ir pasludinājuši par absolūtu pierādījumu glutēna kaitīgumam.

Fasano veic nopietnu un apjomīgu izpētes darbu par autoimūnu saslimšanu rašanos, turklāt, runājot par glutēnu, kategoriski apgalvo, ka “tikai daži no mums zaudē šo cīņu ar glutēnu”, un nemaz neiesaka atteikties no glutēna visiem pēc kārtas. Respektīvi, mums ir izvirzīta teorija, kas gaida pierādījumus. Zinātniskā teorija var būt gan pierādīta, gan apgāzta. Taču sensacionālisti jau pasniedz pliku teoriju kā gatavu pierādījumu.

Kādus vēl nedarbus pieraksta glutēnam? 

Daudz un dažādus! Viens no tiem ir apgalvojums, ka glutēns izraisa Alcheimera slimību. Meklējam pētījumus! Meklējam un atrodam – tas pats pētījums ar 13 cilvēkiem, ko jau pieminēju. Tas ne tikai nesavelk kopā Alcheimera saslimšanu ar tiem, kuriem nav celiakijas, bet līdz galam nesecina pat to, ka glutēns var izraisīt šo saslimšanu celiakijas slimniekiem.

Vēl pastāv uzskats, ka glutēns izraisa vēzi. Nekā nebija! Ir pētījumi, kas pierāda, ka ir tieši otrādi – pilngraudu produktiem piemīt aizsargājoša iedarbība pret saslimšanu ar vēzi. Savukārt celiakijas slimniekiem, ja viņi neievēro bezglutēna diētu, gan ir iespējama vēža rašanās.

Glutēnam pieraksta arī neauglību, taču nav atrodami dati par tā saistību ar neauglību veseliem cilvēkiem. Diemžēl celiakijas slimniecēm, kā apliecina pētnieki, tā ir realitāte.

Glutēns izraisa šizofrēniju? Iespējams, ir saistība starp glutēna uzņemšanu celiakijas slimniekiem un šizofrēnijas rašanos, taču mehānismi nav ne pierādīti, ne izpētīti. Atkal jāuzsver – runa vienmēr ir par celiakijas slimniekiem, nevis veseliem cilvēkiem.

Ar bezglutēna diētu ārstē autismu? Nav pierādījumu tam, ka bezglutēna diēta palīdz autisma gadījumos. 

Vai bezglutēna produkts ir sinonīms veselīgam produktam? 

Ir pieprasījums, ir piedāvājums, un gudrais mārketings ir pamanījies cilvēku apziņā ielikt domu, ka bezglutēna produkts ir veselīgs produkts. Uzraksts “bez glutēna” sāk parādīties pat uz visneiedomājamākajām precēm, kas nemaz nespēj saturēt glutēnu, piemēram, gaļas, arī uz šampūniem, krēmiem un pat ziepēm. Arī influenceri steidz norādīt, ka viņu recepte ir modīgā bezglutēna recepte. Zīmogs “bez glutēna” kļuvis par labas, apzinātas izvēles vēstnesi, kaut gan patiesībā tam nav nekāda pamata. Ja pētām sastāvu... 

Visu rakstu lasi I’mperfekt pavasara numura pielikumā esperfekta.

Foto: Mae Mu no Unsplash


uz visiem lasāmgabaliem

Publicēts: 29 aprīlis, 2020

Kategorija: Žurnālā

Visu rakstu lasiet žurnālā Imperfekt

Pavasaris 2020

 

Dalies


0 komentāri

Lai komentētu nepieciešams autorizēties.

Ienākt ar E-pastu