Ullis. Dakteris Ullis

— Inga Gorbunova

Ullis. Dakteris Ullis

— Inga Gorbunova

Raksts

Publicēts: 17 aprīlis, 2020

Kategorija: Žurnālā

Dalies

Foto: no personiskā arhīva; Toms Norde


Kamēr mēs apbrīnojām Rokija dzīves peripetijas un veiklību boksa ringā, tikmēr viņš… Viņš līdzēja Silvestram Stallonem uzturēt veselību, labu fizisko formu un saglabāt jauneklīgu izskatu. Kamēr mūsu sportisti olimpiādē startēja citas valsts komandā, viņš bija ASV olimpiskās komandas ārsts. Jau pēc dažiem gadiem olimpiādē viņam mugurā bija Latvijas izlases tērps. Kaut arī dzimis, audzis un dzīvojis tālumā, viņš tomēr ir mūsējais. KĀRLIS ULLIS, ilggadējs Kalifornijas Universitātes sporta medicīnas un rehabilitācijas ārsts, starptautiski atzīts gerontoloģijas profesors, aizrautīgs piedzīvojumu meklētājs, ceļotājs un vienkārši ļoti interesants cilvēks.

Mēs ar dakteri Ulli Iepazināmies kaut kad šā gadsimta sākumā. Biju daudz dzirdējusi no saviem draugiem sportistiem, taču tas arī viss. Latvijā viņš ieradās neuzkrītoši, tikpat klusu un nemanāmi, kā ieradās, arī aizbrauca, un, izņemot sporta žurnālistus, citi plašsaziņas līdzekļi par viņu neinteresējās. Kaut gan Amerikā Ullis, kurš savā ārsta praksē konsultējis daudz dažādu jomu slavenību, arī pats bija šādā statusā, bieži sniedza intervijas presei un piedalījās dažādos televīzijas raidījumos.

Kad draudzene man uzdāvināja grāmatu Age Right (latviešu izdevumā Vienmēr 39), to izlasījusi nodomāju, ka būtu lieliski, ja izdotos viņu pierunāt padalīties ar savām tiešām iespaidīgajām (un mums toreiz inovatīvajām) zināšanām žurnālā Ieva, kura galvenā redaktore tolaik biju. Nezinu, kāpēc, bet man neienāca prātā vaicāt kontaktinformāciju kādam no sporta funkcionāriem. Iegāju UCLA mājaslapā, izpētīju Uļļa CV, atradu oficiālo e-pasta adresi un uzrakstīju viņam vēstuli. Pat bez īpašām cerībām, ka saņemšu atbildi. Tā pienāca pēc pāris dienām. Vispirms vienojāmies par interviju tiešsaistē, pēc tam arī par veselu publikāciju sēriju. Kad teicu, ka nevaru piedāvāt ne viņa kvalifikācijai, ne arī Amerikas standartiem atbilstošu honorāru, dakteris visai strikti atbildēja, ka pilnībā atsakās no jebkāda honorāra. “Man ir prieks veltīt savu laiku un zināšanas latviešu tautai, palīdzot gūt izpratni par dzīves kvalitāti un ilgumu uzlabojošiem faktoriem. Ko vēl bez savām zināšanām es varētu piedāvāt Latvijas sabiedrībai?” viņš rakstīja.

Nupat pārskatīju Kārļa Uļļa tolaik Ievai rakstītās publikācijas. Ziniet, jebkuru no tiem rakstiem varētu bez jebkādiem labojumiem publicēt arī šodien. Nekas, pilnīgi nekas tajos nav novecojis, nekas nav mazāk aktuāli.

Kad šā gada sākumā dakteris Ullis man feisbukā atrakstīja, ka ir Rīgā, bija patiess prieks viņu atkal satikt. Arī I’mperfekt tagad varēsim lasīt šā neparastā, aizrautīgā un enerģiskā cilvēka pārdomas, piedzīvojumu stāstus un ieteikumus. Bet vispirms gribu mazliet pastāstīt, ko pati zinu par Kārli Ulli.

Ārsts piecās olimpiskajās spēlēs

Kārlis Ullis bija ASV olimpiskās komandas ārsts Seulas spēlēs, bet pēc neatkarības atjaunošanas kļuva par vienu no Latvijas olimpiskās komandas ārstiem. Pavisam piedalījies piecās olimpiādēs. Strādājot ar Latvijas komandu, darīja to brīvprātīgi, bez atlīdzības dalījās gan ar savām zināšanām, gan arī ar medikamentiem, ko bija atvedis no Amerikas. Strādājis arī ar Salvadoras un Sjerraleones olimpiešiem, ar daudzām citām sporta zvaigznēm Kalifornijas Universitātē, Santamonikas vieglatlētikas klubā un savā privātpraksē. Viņa klientu vidū savas karjeras ziedu laikos bijušas tādas vieglatlētikas zvaigznes kā Džekija Džoinere-Kersija, Florensa Grifita-Džoinere un vairāki citi augstākā līmeņa atlēti. Kā sporta ārsts sācis praktizēt 1978. gadā, kad, kā pats saka, pat ASV sporta medicīna vēl bija tikai bērna autiņos.

Medicīnas grādu Kārlis ieguva Džordža Vašingtona universitātē Sietlā. Pēc tam Kalifornijas Universitātē (UCLA) apguva bērnu endokrinoloģiju un Vašingtona Universitātē strādāja pētniecisku darbu saistībā ar bērnu un pusaudžu veselību. Vairāk nekā trīsdesmit gadu dakterim Ullim bija arī sava privātprakse Kalifornijā, un viņa pacientu vidū tolaik bija ne vien slaveni sportisti, bet arī vairākas spožas Holivudas zvaigznes un pat Monako princis Alberts. Pirms pāris gadiem dakteris pensionējās un tagad konsultē tikai tiešsaistē. Iepriekš sarunās viņš stāstīja, ka joprojām seko visām nozares aktualitātēm, pasaules norisēm un visu mūžu ir tiecies kaut ko izpētīt, uzzināt, pārbaudīt. Ja nepieciešams, izmēģināt uz savas ādas. Vienmēr vismaz ar kādu pussolīti centies iesoļot nākotnē un ļoti ticējis, ka arī medicīna reiz spēs paveikt brīnumus, par kuriem tagad vēl pat nenojaušam.

Dzīves un karjeras virpuļos

Kārlis Ullis piedzima bēgļu nometnē neilgi pēc tam, kad viņa vecāki Otrā pasaules kara laikā bija pametuši Latviju. Kad viņam bija pieci gadi, ģimene pārcēlās uz Ameriku. Tēvs Vašingtonas štatā uzsāka biznesu – importēja dažādas sporta preces, medību un makšķerēšanas piederumus. Kārlim tolaik (un visā turpmākajā dzīvē) bija ļoti aktīvs dzīvesveids. Teniss, basketbols, slēpošana, makšķerēšana okeānā, sērfošana.

Runājot par karjeru, viņš smejas, ka tajā bijuši ne tikai strauji pagriezieni, bet pat īsti virpuļi. Viņam nekad nav gribējies palikt uz vietas, vienmēr bijusi vajadzība apgūt ko jaunu, pilnveidoties un iet tālāk. Izvēloties virzienu, allaž ļoti paļāvies uz savām sajūtām un instinktiem. Un, kā pats saka, visu dzīvi viņam prātā bijušas idejas, kas par pieciem vai pat desmit gadiem apsteigušas tradicionālo viedokli medicīnā. Viņš arī atzīst, ka nekad nav piekritis mediķiem, kuri uzskata, ka medicīniska rakstura problēmas, kas saistītas ar novecošanu, ir neizbēgamas, ka tā ir dabiska dzīves sastāvdaļa.

“Esmu vienmēr šādas problēmas uzskatījis par neveselīga dzīvesveida sekām, ko var arī novērst, veicot pareizus pasākumus,” Ullis raksta savā grāmatā Hormonu revolūcija – svara samazināšanas plāns.

Nupat pāršķirstīju šo 2003. gadā Amerikā un 2005. gadā arī Latvijā izdoto darbu, un man atliek tikai piekrist par idejām, kas steigušās visiem pa priekšu. Nevienā no jaunākajām veselīga uztura, dzīvesveida, fitnesa grāmatām vai interneta vietnēm, neatradīsiet neko daudz labāku vai inovatīvāku. Tie paši vingrojumi, produkti, uztura bagātinātāji. Plus vēl viss izstāstīts un paskaidrots labi saprotamā valodā, ikvienu ieteikumu pamatojot ar klīniskajiem pētījumiem.

Taču nav tā, ka Ullis karojoši aizstāvētu tikai tradicionālo medicīnu. Viņš apguvis arī akupunktūru, pētījis Austrumu medicīnu un to, kā ārstniecībā izmantojami augi un citas dabas vielas. Ilgos ceļojumos pa Dienvidameriku un Āziju nav bāzējies pilsētās, bet apmeties mazajos ciematos, pētījis turieniešu dzīvi, iepazinies ar vietējiem dziedniekiem. Mēģinājis izprast, kā tas tā var notikt, ka viņi spēj izdziedināt cilvēkus tikai ar augiem, lūgšanām un savām rokām.

Veselīga dzīvesveida piekritējs

Grāmatā Age Right dakteris stāsta, kā, būdams sporta medicīnas un rehabilitācijas ārsts, sācis interesēties par iespējām neļaut laikam pāragri sabojāt ne cilvēka fiziskās, ne garīgās spējas. “Savu pretnovecošanas programmu izstrādāju, divdesmit gadus darbodamies Kalifornijas Universitātes Sporta medicīnas un rehabilitācijas klīnikā, ārstējot daudzus apdāvinātus sportistus. Stundām ilgi mēs apspriedām viņu treniņu noslēpumus, un tieši tad es atskārtu, ka elites sportistu pārtrenēšanās simptomi bija fizioloģiski identiski tiem, kurus es novēroju saviem privātās prakses pusmūža pacientiem. Vai šīs metodes, kas palīdz atgūt veselību pasaulslavenajiem atlētiem, varētu izmantot arī mani pacienti, kuri sāk izjust pirmās progresējošās novecošanas pazīmes? Atbilde bija pārsteidzoša: jā! (..) Mēs esam pirmā paaudze, kura spēj ietekmēt savu bioloģisko likteni. Biotehnoloģijas un ģenētikas sasniegumi mūs ievirza jaunā pretnovecošanas terapijas laikmetā. Lai pilnībā izmantotu visus brīnumus, kas mūs gaida 21. gadsimtā, mums jau tagad jālieto pieejamās metodes, kas jūtami uzlabo dzīves kvalitāti.”

Tā Ullis rakstīja 1999. gadā. Un mūsu sarunā pirms piecpadsmit gadiem, kad jautāju, vai arī viņš pats ievēro visus tos veselīga dzīvesveida pamatprincipus, ko rekomendē citiem, un vai taisnība, ka viņam kabatā vienmēr līdzi soļu skaitītājs, viņš sacīja, lūk, ko: “Jums, rīdziniekiem, vajadzētu vairāk novērtēt to, cik veselīgi ir daudz staigāt. Latvijā skaitās, ka mašīna – tā tik ir lieta! Esmu Rīgā dzīvojis daudzviet – no Mežaparka līdz Vecrīgai. Pilsētā ir labs sabiedriskais transports. Un es tiešām nesaprotu, kāpēc tik daudz cilvēku izvēlas braukāt pa pilsētu mašīnās? Parkošanās, sastrēgumi uz tiltiem... Valdībai jārod risinājums, kas ļautu cilvēkiem droši pārvietoties pa pilsētu ar velosipēdiem. Veselīga dzīvesveida nozīme ir nepārvērtējama, jo ātrāk jūs to sapratīsiet un jo ātrāk tas kļūs par jūsu dabisko dzīvesveidu, jo mazāk problēmu jūs piemeklēs, gadiem ejot. Būs retāk jāapmeklē ārsti, nevajadzēs lietot zāles, varēsiet iztikt bez medicīniskām procedūrām. Ja ir kādas ģenētiska riska iespējas, piemēram, ģimenē tuvi radinieki slimojuši ar sirdsslimībām, vēzi un tamlīdzīgi, jau jaunībā jābūt īpaši tālredzīgam un uzmanīgam attiecībā uz paša dzīvi un ieradumiem. Savā praksē esmu redzējis cilvēkus, kuri pēc pases datiem un pagaidām arī izskata uzskatāmi par jauniem, bet, pārbaudot bioloģisko vecumu, atklājas, ka viņi jau ir novecojuši. To ir visai viegli panākt ar regulāru smēķēšanu, sliktu barību, ar sēdēšanu pie datora līdz četriem pieciem rītā. Ar nepietiekamu fizisko slodzi, vecu traumu neārstēšanu un vēl daudzām tamlīdzīgām lietām. Šo cilvēku bioloģiskais vecums parasti stipri vien pārsniedz hronoloģisko. Bet es arī esmu redzējis cilvēkus, kurus, pasē ieskatoties, varētu nosaukt par veciem, taču viņi ir bioloģiski jauni. Stipri, vitāli un žirgti. Ne tikai izskatās un jūtas jaunāki par saviem gadiem, bet arī funkcionē daudz labāk nekā tie jaunie cilvēki, par kuriem runāju iepriekš. Kas attiecas uz mani pašu, sports allaž bijis viens no maniem hobijiem. Tagad trenējos ar svariem, skrituļoju gar Klusā okeāna piekrasti, daudz sērfoju okeānā. Kad atnāku mājās, pāreju uz sērfošanu internetā. Galvenokārt, lai iepazītos ar jaunākajiem sasniegumiem zinātnē.”

Šodien viņš vēl piebilst, ka tad, ja cilvēks grib dzīvot ne vien ilgu, bet arī skaistu un vitālu dzīvi, ar gadiem nezaudējot spēju turēt līdzi laikam un juties pietiekami labi gan fiziski, gan arī emocionāli, par to jāaizdomājas arī laikā, kad lielākajai daļai no mums jebkura ar novecošanos saistīta parādība vēl šķiet gaismas gadu attālumā. Vaicāts par sērfošanu, stāsta, ka pēc slēpojot gūta pleca savainojuma mazliet ar to piebremzējis, taču cer, ka vasarā atkal varēs atsākt.

Galvenais, kas jāievēro cilvēkam, nepavisam nav sarežģīti. Daudz kustēties, nepiesārņot savu organismu ar nepiemērotu vai sliktu pārtiku un normāli izgulēties. Un neēst saldumus vakarā! Tam pat nav tik daudz saistības ar lieko svaru, cik ar to, ka naktī organisms atjaunojas, bet cukurs bloķē par šo procesu atbildīgo augšanas hormonu.

Antieidžings

Toreiz, kad tikāmies ar dakteri Ulli pirmoreiz, ja arī kāds Latvijā domāja par anti age, tad vairāk saistībā ar skaistumkopšanu, nevis to, ka tas ir vesels pasākumu komplekss, kura pirmais uzdevums ir nodrošināt cilvēkam labu veselību, lielisku fizisko formu un vitalitāti. Tagad par antieidžingu runā visi un visur. Ullis iesaka ļoti uzmanīgi izvēlēties speciālistus, jo šajā jomā pastāv liela iespēja sastapties ar šarlatāniem. Tādu ir daudz.

Un jāatceras, ka vislētāk novecošanai var pretoties ar dzīvesstila maiņu. Turklāt par to jāsāk domāt faktiski jau četrpadsmit gadu vecumā, jo tas ir laiks, kurā, dzīvojot neveselīgi, var ielikt pamatus savām nākotnes problēmām.

Vaicāju, vai ārstam, kurš lielu daļu savas karjeras veltījis, specializējoties jomā, kura Latvijā vēl tikai tā pa īstam sāk uzplaukt, nav plānu konsultēt arī šeit. Viņš atteic, ka tad jāskatās likumdošana, jo nav pārliecināts, vai Amerikā gūtie diplomi un grādi ļaušot praktizēt arī Latvijā. Patlaban viņš konsultē pacientus internetā un iesaka, pie kura speciālista tālāk doties. Bet jebkurā gadījumā cilvēkam ir jātaisa gēnu vai asins analīzes. Un tikai tad var tiešām precīzi pateikt, kā tieši trūkst, kas ir par daudz un tamlīdzīgi, jo nav jēgas visiem dzert kaut kādus vitamīnu kompleksus, ja, iespējams, organismā pietrūkst tikai piecu vitamīnu. Patlaban visprecīzāk cilvēka vajadzības var noteikt, veicot gēnu analīzi.

Pārcelsies uz Latviju

Kārļa Uļļa dzīvesbiedre ir Kristīne, skaista un jauna latviešu sieviete. Viņu ģimenē aug divi dēli – 13 un 15 gadu veci pusaudži. No iepriekšējās laulības Kārlim ir divas pieaaugušas meitas. Pārtraucis darbu ārsta praksē, Ullis nolēmis pārcelties uz dzīvi Latvijā. Stāsta, ka Kalifornijā esot ļoti liels vides piesārņojums, turklāt viņu, divu pusaudžu tēvu, satrauc arī fakts, ka Amerikā katrs garīgi nelīdzsvarots cilvēks var brīvi iegādāties ieroci. Teic, ka neatbalsta Trampa politiku un pašlaik izskatoties, ka Amerikā viss iet uz greizo pusi. Iekšējās problēmas, ārpolitikas problēmas – neesot vairs īsti komfortabli dzīvot Kalifornijā. Esot arī nenormāli liels cilvēku pieplūdums, milzīgi sastrēgumi, pludmales tagad piesārņotas. Abi Uļļu dēli mācās tiešsaistē, tāpēc nekādu problēmu ar skološanos viņš nesaskata. Vēl jo vairāk tāpēc, ka ģimene gan apmetīsies uz dzīvi Latvijā, tomēr lielāko gada daļu pavadīs ceļojot.

Savu ārsta pieredzi un zināšanas Latvijā Kārlis Ullis cer likt lietā, sniedzot bezmaksas konsultācijas mūsu bijušajiem olimpiešiem, kuri nereti cieš no dažādām veselības problēmām. Un vēl viņš grib pārliecināt cilvēkus par to, cik svarīgi ir kustēties. Pat, ja sāp. Iemācīt, kā to vislabāk izdarīt tā, lai sāp pēc iespējas mazāk. Jo vecāks kļūst cilvēks, jo vairāk jādomā par to, ka uzturēt muskuļus tonusā. Kā arī sniegt ieteikumus par dzīves posmam un fiziskajam stāvoklim atbilstošu diētu. Par pārējo pagaidām rausta plecus – nezin, kā būšot, vai kādam te viņa zināšanas būšot vajadzīgas. Visu dzīvi veltījis gan zinātniskajam, gan arī praktiskajam darbam, viņš labprāt ar tām dalītos.


uz visiem lasāmgabaliem

Publicēts: 17 aprīlis, 2020

Kategorija: Žurnālā

Visu rakstu lasiet žurnālā Imperfekt

Pavasaris 2020

 

Dalies


0 komentāri

Lai komentētu nepieciešams autorizēties.

Ienākt ar E-pastu